| |
[Aug. 25th, 2011|11:48 pm] |
| [ | music |
| | Tool - Third eye | ] |
šodien pasaule liekas tāda vareni seksīga. bet, hei, draudziņ, varbūt esi aizmirsis novilkt savas rozā brilles? kas gan var būt labāks par puvušiem kartupeļiem? burgeri un beibes kapsētā? tikšanās pie Centrāltirgus baložu teritorijas pirmās šķērslīnijas? tu kaut kā riktīgi atlaid, man liekas! laikam esi totāli palaidis vaļā visas bremzes! no sākuma uz Adrenalin Spa pēc 'tan', pēc tam uz Roxy ietusēt! ko tu vispār vēlies no dzīves? naudu, mašīnu, māju? bet klau, man šķiet, ka tev tomēr vajadzētu reiz pievērsties garīgākām vērtībām! vai zini, ka mantas tev pēc nāves līdzi nesekos? tu tām pārāk pieķeries! laime nav ne naudā, ne beibēs, ne heroīnā! ir taču tik daudz reliģiju, no kurām izvēlēties! bet tu esi pārāk nesavākts un nevari ļauties pasaules okeānam! kāpēc gan sienāži dejo rītausmā? jo tie bailes nezina un posta. bailes un posta, ko diena atnesīs. diena, mokoši gara, gara diena, kurai jāslīd cauri kā glumam gliemezim. bet arī tā nevar, rokas raustās. sviedri līst aumaļām. jūtos kā krāteris. varbūt vajag ēst vairāk pieneņu pūku. tad vismaz droši zini, ka nevemsi no tukšuma sajūtas kunģī, kas pārņem tevi katru reizi, kad apēd lakricu. bet hei, varbūt esi iemīlējies!? mīla esot labāka par sēnēm, zinies! bet es gan tā nedomāju. es domāju, ka sēnes ir labākas nekā mīla. šodien pie durvīm es piekāru baltu lupatiņu. tā mūsu mīla bija. bet lietus lija. lupatiņa pūkaina palika. tajā sēnes sāka dzīvot. visu dienu sēdēju un klausījos motora rūkoņā. nesapratu, kur es atrodos, kaut gan tā bija Tērbatas iela. man tur viens draugs strādā - Genādijs. varbūt pazīsti - nu tas ar lielajām lūpām. gluži kā nēģeris no Zimbabves. kaut kur atkal tu vēlā raganu naktī pazaudēsies, nokritīsi narkotiku reibumā. kad modīsies, roku tev sniegs Genādijs - "Vai labi izgulējies, draugs? Mani atkal motors sauc!"
tikmēr es ēdu krevetes. ļoti daudz krevešu manī ir sagūlušās. esmu vispasaules krevešu kaps. visas viņas manī salīdušas caur manu mutes atvērumu, bet es kā zombijs tikai cilāju dakšu augšā un lejā. es sūkāju gaļīgās kārpas un lieku mērcē. vispasaules krevešu ciešanas piepilda manu organismu ar savām raudām. es esmu zudis šai pasaulei, es esmu miris, tūkstošiem krevešu līķi pārņem manu ķermeni savā varā. es esmu tikai krevešu marionete, mana sirds ir pretīgs tausteklis, kas skaras klāt citiem maniem iekšējiem orgāniem, raujot tos pa vienam laukā, ar skaļu, griezīgu skaņu tos aprijot un salādējot savās spīlēs. es tieku sagriezts, sasmalcināts. vēlos tikt pārdots. bet krevetes dara savu. jau drīz es esmu milzīga, divmetrīga krevete, precīzāk sakot, krevetes līķis. nu, kaut kas līdzīgs tam, ko Alise izvilka no jūras, tikai divus metrus liels un vēl pulsējošs, potenciāli miris. stipri paātrinātā pulsā - joprojām dzirdu galvā to, kā skrien mana sirds. pēc brīža tā eksplodēs un es izšķīdīšu gabalos. ja kāds teiks, ka joprojām esmu dzīvs, tad teikšu - nē, draudziņ, bet tev laiks iet tīrīt zobus un čučēt saldā miedziņā. apkārt tavai gultai pulcējas pelītes un ieaijā tevi saldā miegā. tajā tu redzi pasaku, kurā esi peļu ķēniņš. tu pavēli pelēm doties uz kāmīšu zemi. tā nu jūs visi tur burājat pār trejdeviņām jūrām. kāmīšu zemi jūs sasniedzat un jums izdodas ar tiem sadraudzēties, ar noteikumu, ka jums viņiem jāpiegādā siers, desa un lakrica. noteikumus jūs izpildiet un dzīvojat mierā. laimē. saticībā. jūs esat nodarbināti un viss ir labi. arī kāmīšiem jūs patīkat. tas tādēļ, ka peles ir talantīgi dzīvnieki. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}