Es nezināju, ka ķiršziedu smarža var būt tik reibinoša un tik viegla. Šaurās ieliņas ar veco bruģi un mājiņam ķirškoku ziedos slīgstošām. Kluss vakars.
Aizsauc tās muļķīgās skumjas. Gremdē tā bīstamā nomāktība. Aprok tā pašas mūžīgā nespēcība. Un es sēžu pie loga, elpoju pelēko gaisu un aizmirstu, ka ir diena.
Tags:rkst Šūpoju kājas pie: Tracy Chapman - Talk to You