|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pirmo reizi kopš V piedzimšanas nopietni ieslēdzies prokrastinācijas režīms. Esmu apņēmusies šodien kārtīgi izvingroties, bet paņēmu daudz darāmā, taču tā vietā, lai pēc iespējas ātri visu padarītu un vingrotu, meklēju info par pubertāti meitenēm un vispār rakstu cibā.
Tāpēc man ir svarīgi jums uzrakstīt, ka no zemes spraucas laukā pagājušajā nedēļā sasētās pupas. It kā visu baigi gudri sasēju, be tāpat tagad neatceros, kur bija kāršu pupas un kur kur parastās. Taču pēc galvām vajadzētu atšķirt, katra tipa pupām citā krāsā miziņa. Gribētos, lai arī tā viena ķirbja sēkla uzdīgtu. Nākamnedēļ jāprasa kaimiņienei, lai rāda šurp savu dārzu, kur man pleķīti došot. No mammas jāpaņem nedaudz agroplēves.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Naktī V traki kratījās, tas no rota potes (būtu zinājusi, atteiktos, jo nafig). Es tāda pusgulējusi jau vairākas h cenšos aizmigt uz diendusu, bet... Visādi cilvēki ēpastos un vacapos, un galgalā dzīvē no manis kaut ko grib... Pēdējo mēģinājumu 14.40 pārtrauca A ar info, ka ūdensskaitītāju santehniķis grib nākt mainīt ap 15.00 (nevis vakarā). Paspēju uzvilkt civilizētāku apģērbu, sameklēt piķi, savākt matus un viņš bija klāt (kādas 5 min pagāja?). Vismaz bija gados jauns, tīri smuks, pieklājīgs un.. ..2m+ augumā. Durvis atverot, man ilgi bija galva jāceļ, lai sasveicinātos :D Vismaz kaut kāds prieciņš. Vairāk šitādu santehniķu!
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|