|
|
|
|
ninona |
|
|
|
|
Ir viena padarīšana, par ko savus bērnus nevaru ciest - vēlme pēc garšās vienkārša ēdiena.
Domāju, ko TĀDU pagatavot rīt, un visu nākas atmest, jo vai nu garšvielas, vai kaut kas cits. "Sarežģītākie" brīvdienu ēdieni te ir picas un lazanjas, bet man gribas ko jaunu. 2 dažādus ēdienus vienā ēdienreizē negribu, bet vienkārši savu porciju apkaisīt ar garšvielām māku arī darbdienās.
Mums tā jau ēdienkarte ierobežojusies M celiakijas dēļ, tad vēl bērnu kā tādu dēļ, tad vēl tāpēc, ka viņām gaumes nesakrīt...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Abām? :D Nu, kā jau bērniem - kartupeļi, makaroni, rīsi, griķi, gaļa, burkāni. Un krējums un kečups, un siers. Principā visa gatavošana notiek šo kombinācijās.
Dažkārt uztaisu kādu biezzupu, ko M labprāt ēd (bet P šitās nepatīk). Tur tad iemānu lēcas un kādus citus dārzeņus. Citu zupu gadījumā no viņu šķīvjiem kāposti un selerijas jāmakšķerē laukā.
Zaļumiem ir NĒ (izņemot kaltētu raudeni un baziliku), dārzeņiem ir NĒ, garšvielām ir NĒ.
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
|
Man domāt, ka ir labi, ka pagaidām Taviem bērniem ir tāda vienkārša ēšana, jo bērnam kā bērnam nemaz nav nepieciešami garšas pastiprinātāji/uzlabotāji dažādu garšvielu un citu pieberamo formā, viņi vēl izbauda to, kā garšo ēdiens pats par sevi. Vēlāk jau paaugsies, tad gan varēs eksperimentēt ar dažādiem garšu veidiem, jo tad arī viņas būs gatavas izmēģināt ko jaunu.
Mums situācija sanāk līdzīga, jo bērniem gaumes atšķiras, "piebirušās" garšvielas dažreiz tiek uzlūkotas ar aizdomām, bet parasti jau tiek pa lielam noēsts tāpat, ja nepatīk, tad var arī vispār neēst, toties kašķi un niķošanās gan pamazām ir izskausti šajos jautājumos :)
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|