Vakar, beidzot atgriežoties mājās, pirmais iepriecinājums bija jau no piebraucamā ceļa redzēt, ka mūsu lodžijas apdarei vētrā norauta viena zaļā plāksne.
Es jau gadu tirdu A, ka tās jātauj nost un jāliek kas cits.
Daba par spērienu parūpējās, paldies!

Šorīt īsi pirms devos uz vilcienu atnāca apkures onkulis (viņam paveicās) pēc siltummezgla atslēgām, esot jau cikreiz nācis kopš 1.janv. Nekas pateicu, ka sākšu strādāt un mājās nebūšu, lai izdomā paši kaut ko par tām atslēgām.

Bet tagad - par pēdējo naudu pie friziera!