nujā, es atceros savus baiļu gadus. ļoti ilgi domāju (un joprojām neesmu 100% pārliecināta par pretējo), ka visa pasaule ir raganas kas tikai manā skata rādiusā pārvēršas par tādu pasauli, kā es to redzu. mēģināju visu laiku notvert to brīdi, kad pasaule nepaspēs pārvērsties, ātri pagriezt galvu. man liekas, ka šīs domas kliedēja tikai draudzenes. būšana jautrā kompānijā ar lellēm un spēlēm lika visu aizmirst.