Rīta neprieks - P apslimusi.
Nogulēja mazliet ilgāk kā parasti, bet pēc tam čīkstēja, atteicās ēst "gribu to, nezinu ko, labāk neko", sāka brēkt, beigu beigās arī ķērkt un plosīties. Savaldījos (lai arī reālu iemeslu viņas uzvedībai neredzēju, gribēju uzšaut pa pliko dupsi, un karsta jau nu arī nebija), pieliku pie krūts, uzziņai ieliku padusē termometru - 36,9. Pēc brīža jau laidās snaudā (aļo, vēl nav pat 2h kopš nomodā!), ieliku termometru vēlreiz - 37. Aiznesu uz gultu, izmērīju vēlreiz - 37,1. Tagad saldi čuč.
Kāda ir varbūtība, ka rīt M nebūs slima un ies uz skolu? Kaut vai tikai uz nodarbībām?
Ar M vispār interesanti - viņa pēkšņi kļuvusi ārkārtīgi emocionāla, spējīga apraudāties par katru "nieku". Sākusi baidīties no tā, ka varētu apmaldīties, zaudēt kādu no mums (arī māsu). Un mācību radītais stress, nogurums viņas emocijas dzen uz āru dubultā. Šorīt raudāja par naktī redzēto sapni.
|