Nakts pilna sapņiem.

Agri no rīta pēkšņi uzcēlās P un rāpās mums pāri prom, līdzi aizbakstīju A. Esot aizgājuši uz virtuvi, noskaidrojuši, ka sasapņojusies un grib tomēr gulēt, atgriezās. Atplīsām.
Pēc vēl kāda laika pieleca un skaļi ņurkstēja M. A aizgāja gatavot brokastis.
Es kārtējo reizi atplīsu.
Vēlāk atkal pamodās P un devās uz virtuvi, es atplīsu. Tā nosutu līdz pusdesmitiem!
Un izrādās, ka M bija atkal aizmigusi.

Man nav puķes, kartiņas vai kafija gultā. Bet ir tornis ar A saceptām pankūkām. Tādām, kas vairāk par 3 vēderā nelien... Un, pat ja līstu pašas, nāktos atteikties.