nu, Brukselē bērni spēlējas arī reāli samīztos un stikliem piemētātos laukumos, kas Rīgā (mūsdienās) būtu licies neticami. aprakstītais Ziedoņdārzs salīdzinoši ir spodrs karaļnams. salauztas iekārtas gan neemsu rezējusi, bet tas ka namiņos guļ bomāri un smilškastē smiltis reizēm grūti atrast - tas gan. bet spēlējas tik un tā - nav lielas izvēles, kur citur iet.