Būs jāparunā ar M.
Es patiesībā tagad daru tā: Pirms izslēdzu gaismu, nopētu visus potenciāli bīstamos objektus. T.i. Tā - tas ir krekls, tā ir puķe, tas ir krēsls ar jaku utml. Nu apzinu visu, kas man varētu izraisīt šaubas tumsā. Tad kad izslēdzu gaismu, gaidu, kad acis pierod (jo vienmēr nav pilnīga tumsa) un pārbaudu kā izskatās jau gaismā iepazītie objekti. Ja kaut kas izskatās briesmīgi, palīdzu sev saprast, ka tas ir tas krekls vai puķe.
Vēl gadās pievērst uzmanību ēnām. Piemēram, ko met krēsls vai tamlīdzīgi. Tas arī nav kaitīgi. Un dažreiz protams gaismas ārā vējā kustas un tad kāda ēna kustas...
Kad aizmigu pie gaismas, vai centos aizmigt, slēdzu gaismu ārā tiklīdz kā biju pietiekami nogurusi, lai gulētu nevis baidītos.
Bet viņai liela daļa tagad vēl nederēs. Ja jābaidās, tad jābaidās.
P.S. vaktēt durvis ir svarīgi. Ejot uz toleti novaktēju visu māju un ceru, ka neviens neiemauks no aizmugures ar beisboleni, vai neleks virsū man pufaika.
|