Šonakt visiem mūsmājās kaut kāds smags miegs.

Ap trijiem (parasti es jau ap vieniem sāku pastaigas uz tualeti un ledusskapi) mani pamodināja P pusmiegā izdvestas skaņas, kas signalizēja - laiks palīdzēt tikt uz podiņa. Es tādā pat pusmiegā, aizklunkurēju uz bērnistabu, taustījos līdz atradu bērnu, tad sapratu, ka vispār tā kā acis laikam jāatver, uzliku bērnu uz podiņa, pačurājušu iecēlu gultā, aizgāju iknakts pastaigā pa dzīvokli un, atkritusi gultā, izslēdzos līdz modinātājam.
A no tā vispār neko nemanīja. M gan jau arī.

Pēc iepriekšējās nakts bezmiega šī uzskatāma par lielisku nakti.

Vajadzētu šorīt paskriet. Pēc tam daudz darāmā.

Nevaru nepadalīties priekā, ka šajā sestdienā gaidāmajam frisbija turnīram, ko te organizējam, esmu sadabūjusi divus nudien foršus atbalstītājus. :) tas papildus 3 ne tik sulīgajiem atbalstītājiem.
Mums te čaļi visu laiku uztraucas, vai tik būs gana daudz spēlētāju. Es uztraucos, ka tik to spēlētāju nav pārāk daudz.