Vakar rīta skrējiens nesanāca, skrēju pēcpusdienā.
Kamēr neatradīšu, kur pazudis mans pulsa mērītājs, tā vairs nedarīšu - uzņemtā ēdiena radītā enerģija bija nevaldāma, nespēju savas kājas dabūt mierīgākas. 2,5 kilometrus, kas daļēji pa mežu un daļēji pret kalnu, nomizoju 16 minūtēs (iepriekšējā rītā 2,2 prasīja 17).

Šorīt izskrēju 6:30. Tie paši 2,5 kilometri ~18,5 minūtēs (endōmondō negribēja palaisties, nav precīzu datu). Saliju.

Vispār es tiem 2,5 kilometriem rēķinu 20 minūtes.

Tagad laiks dibenvingrojumiem!

Šī vakara superizvirtīgās vakariņas - vermišeļi ar zirgu gaļas "tūristu brokastīm".

Kad bērni mājās, tādus ēdienus nedrīkst.