Virzība uz priekšu notiek lēni. Kā gan citādi...

Rītvakar (var gan arī paveikties un šovakar) dabūšu jauno datoru. Un tikai tad varēšu bīdīties vēl maķenīt tālāk. Programma maksimums tā pati kas pagājušajai nedēļai. Bremze, bremzīte.

Citas te sūdzas, ka nevar bērnus nolikt gulēt.
Bet es pasūdzēšos, ka es brīžiem besos par bērnu ne-ēšanas paradumiem. Īpaši jau P.
( Tālāk )
M tā kā izaugusi no manipulēšanas ar mani caur ēdienu. Tagad P dod vaļā. Un es nespēju pilnībā būt cieta un ļaut "mirt badā", viņām nav rezervju tieši tā pat kā man. Ja neesmu P sabarojusi pa dienu, viņa man naktī vairākkārt krīt uz nerviem ar savu ēstgribēšanu. (Un arī es, ja pa dienu neesmu kārtīgi paēdusi, naktī siroju pa virtuvi.) Cilvēki, kuriem pašiem un viņu bērniem ir pietiekams (vai pārpietiekams) svars, bieži šo nesaprot.

Kādas 5 nedēļas jau neesmu vingrojusi.

Kopš šodienas atkal saņemos, gribu sev tomēr uz dzimeni tvirtāku pakaļpusi uzdāvināt. Viens mēnesis tu gou.
Faking mēnesis tikai. Un Faking vesels mēnesis...

Tā kā dažas dienas starp meitenēm ir bijusi teju nepārtraukta cīņa par tiesībām būt lapsai, tad šodien uzveidoju arī zaķausis un ļipu.

Nolikšu P gulēt un tad jāpārskata savs sīvī.
Pieskatīju 3 vietējos kantorus, kuros sākumā varētu pieteikties.