Vakarvakarā tā ap 9iem P pēkšņi "izveseļojās" un sāka smiet, ķiķināt, dīdīties un visu un jebko uztvert kā pārāko joku. Pat no zobubirsti rokās turošā A bēga nevis bļaudama, bet jautri smiedama, ļaujoties tikt noķerta.
Atplīsa gan pietiekami ātri, kad gaisma bija izslēgta un iestājās miers.

Šodienas piespiešanās/saņemšanās kaut ko padarīt ir rezultējusies izsūktās grīdās. Jū nou, cik daudz darba jāizdara, pirms var ķerties pie sūkšanas...
Visādēji ietilpīgākā šī darbiņa daļa bija pievākt grīdu M istabā, kur nebija brīva laukumiņa (trepes uz gultu ir tieši blakus durvīm)

Kamēr rosījos, mani sameklēja mazs darbiņš rītdienai. Būs nauda frizierim!