Vakarvakarā tā ap 9iem P pēkšņi "izveseļojās" un sāka smiet, ķiķināt, dīdīties un visu un jebko uztvert kā pārāko joku. Pat no zobubirsti rokās turošā A bēga nevis bļaudama, bet jautri smiedama, ļaujoties tikt noķerta.
Atplīsa gan pietiekami ātri, kad gaisma bija izslēgta un iestājās miers.