Brīvdienas gan sagādāja arī vienu riebīgu vilšanos:
darbadienās ik rītu mostos un ceļos 6:15, cerēju brīvdienās pagulēt ilgāk. Aha - 6dienas rītā pamodos ap 5:30, stundu nevarēju aizmigt, kad aizmigu sāka ņerkstēt P, nolauzu sīku atpakaļ gulēt un pati cēlos. Katevidivideviņi - 6:40! Svētdienas rītā izdevās nogulēt aptuveni līdz 7iem. Tetevnubij!

Un tam visam "saldajā" šorīt pamodos pirms 6iem un nevarēju sevi piedabūt vairs aizmigt.

Toties noskaidrojās, ka P mēneša laikā izaugusi vismaz par 2 cm un 500g. Pēda ar` pēkšņi pārlekusi uz stabilu 23. izmēru ar niecīgu rezervīti. Viņai ir gari kāju īkšķi, savu puscentimetru priekšā pārējiem.

Un šodien pirmais septembris!
Ak vai...

Toties es! Es nedēļas laikā no stabiliem 53 kilo esmu palīdusi jau zem 52. Vēl nedēļu jānostiprina ieradums nerīt, tad varēs atkal brīvāk veidot šķīvja saturu.

//Jā, es saprotu, ka jūs par maniem kilogramiem un "tievēšanu" grozat pirkstu pie deniņiem. Bet katram no mums ir savs punkts, kurā rodas sajūta, ka ir par daudz, un kļūst tiešām nepatīkami (līdz īstam pretīgumam pret sevi nemaz negribu tikt). Reāli man nav problēma ar esošajiem kilogramiem (tie beidzot ir normāli) vai izmēru (beidzot ir iespējams nopirkt apģērbu), bet gan ar tendenci tiem pašiem kilogramiem kļūt ļumīgiem un pakāpeniski kāpt. Es gribu apstāties, sakārtot savus paradumus laikus nevis kā mana mamma 50+ gados ņerkstēt, ka resna un nav ko vilkt (un vīrs slikts), bet nespēt savākties neko mainīt, paradumi pārāk nostiprinājušies un "veca" taču.

Varone.
Šorīt nežēlīgās dibenpilates uztaisīju bez izkrišanas. Trešā reize.

Skolas svinīgais aptuveni tik pat kruts kā kaut kāds devītās klases izlaidums.

īpaši nosauca visus pirmsskolēnus vārdos un uzvārdos, mazas (politiskas) dāvaniņas. Pirmklasniekus pa vienam sauca priekšā (atkal jau vārdos uzvārdos), spieda rokas, dāvāja grāmatas un puķes.
Un TĀS runas. Direktore, novada vadītājs, mūziksskolas vadītājs. Svinīgais tā ap stundu garš, jo beigās vēl kaut kāds interesants dziedonis bij` uzaicināts, ap 6 dziesmām nodziedāj (ar komentāriem, protams...).
Bērnudārzniekiem viss jau cauri, skraida pa parku, bet skolasbērniem jāsēž estrādē un jāgarlaikojas.

Pēc svinīgā vēl stunda grupā, mājās tikām pēc 12iem. P nogurusi (jo ļoti agri piecēlās no rīta), dusmīga, izbļāvusies, aizgāja gulēt bez pusdienām.

Ffffff. Negribas strādāt. Mājās bardaks. Jāgatavo vēl svētku vakariņas un ābolkūka.