Vakar nosūtīju lielāko daļu no ielūgumiem uz M dzimeni.

Uz precīzā datuma vakaru uzaicinātas 4 meitenes.
Uz brīvdienu pasākumu gandrīz visi radi. (Vecōmas no A puses tagad tiecas tikt uz visiem tusiņiem un satikt radiņus, laikam nav daudz laika palicis. Un uz cik daudz gan var cerēt, ja viņām ir 84 gadi.)

Vakar telpas uzsila līdz 19 grādiem. No rīta gan bija drusku zem 18, taču dienas gaitā jāpakāpjas līdz kādiem 20. Vairs pie mums nebūs tik kūlīgi. Cerams, vismaz līdz oktobrim.

Tagad katru dienu daru sīkos sagatavošanās darbiņus.

Vakar, kad taisījāmies uz miegu, pasmēju A kaut ko par ūdens "avārijas" cikliskumu, kas varētu izpildīties "rīt vai parīt".
Rītdiena ir pusē.
Mhm.
Jā, tieši tā!
Ūdens nav.

Bet šoreiz man saimniecības telpā bija noglabāta 5l burka ar ūdeni. Iepūtiet!

Neredzēju spēli, bet laikam jādabū ierakts.
Kad gribēsies spriedzes filmu ar (neticami) labām beigām, varētu būt īstais skatāmais.

HokIjam nesekoju vairāk kā 10 gadus.
Labākais pasaules čempis sou fār, ja?

P mani apskauj un saka "mījā-mījā-mījā".
Es - "es tevi ļoti mīlu".
P paskatās man acīs un tā mīlīgi nošļupst "bļubļu".

Mazā svītija :)

Toties pāris psihajiem kaimiņiem iestājies pilnmēness.

Bet mēs ar A runājamies, runājamies runājamies.
Galvenās tēmas:
- vairāk naudas dotu vairāk iespējas smaidīt;
- "iestāstot sev, ka esi baigi laimīgs, laimīgāks nekļūsti";
- mēs būtībā esam laimīgi, tikai rūpes neļauj to TĀ izjust un paust.

Saruna radās no tā, ka M, skatoties pirms dažiem gadiem uzņemtas bildes, norādīja, ka "re kāds tētis kādreiz bija smaidīgs".