Nakts pilna sapņiem.

Agri no rīta pēkšņi uzcēlās P un rāpās mums pāri prom, līdzi aizbakstīju A. Esot aizgājuši uz virtuvi, noskaidrojuši, ka sasapņojusies un grib tomēr gulēt, atgriezās. Atplīsām.
Pēc vēl kāda laika pieleca un skaļi ņurkstēja M. A aizgāja gatavot brokastis.
Es kārtējo reizi atplīsu.
Vēlāk atkal pamodās P un devās uz virtuvi, es atplīsu. Tā nosutu līdz pusdesmitiem!
Un izrādās, ka M bija atkal aizmigusi.

Man nav puķes, kartiņas vai kafija gultā. Bet ir tornis ar A saceptām pankūkām. Tādām, kas vairāk par 3 vēderā nelien... Un, pat ja līstu pašas, nāktos atteikties.

Jāapsveic mamma. Vienīgi sanāk to darīt nevis no mīlestības pozīcijas, bet gan kā ķeksīti čeklistā "esmu labs bērns".

Priecīgu māmiņdienu jums arī!