Nupat vienai atkārtoti (ar otro bērnu) konsultējamai māmiņai gandrīz pajautāju - kā tas ir būt divu bērnu mammai.

Tā jau ir, es ne tikai neesmu aptvērusi, ka man ir 2 bērni, es vispār nejūtos kā mamma. Un arvien biežāk mātes funkcijas izpildu tāpēc, ka tā vajag, nevis ar prieku.

Kur te mans plāns par cikturtiem bērniem?

Vispār brīžiem lienu kaut kādā pašanalīzē.
Man vajag prom. Regulāri prom.
Tas atrisinātu daudz ko.

Laikam par vētru jāuzraksta.

Skatos internetā bildītes ar postījumiem un brīnos. Pati neko dižu nemanīju.
Naktī gan vienu brīdi šķita, ka guļamistabas logu vējš atvērs plus nogāza veļas statīvu uz lodžijas, bet tiešām nekā tāāāda. Pa ceļam uz BD bija viens nogāzies koks, vau.

Gan vakar nākot no baseina, gan šodien ejot uz-no BD, stiprais vējš īpaši nemanījās, netraucēja. Par ko ažiotāža?