Vakar pārrodoties no brīvdienām konstatēju 13,5 grādus, bet nu jau t maķenīt pakāpusies.

Toties mūsu apartamentu saimnieks uzkurināja līdz +26! Bijām kaifā.

M iepatikās ūdensatrakcijuparkā pa trubu šļūkt. P arī. Tiešām, vairākkārt nepārprotami prasīja vēl.

M bija sajūsmā par pilnīgi visu, ko bijām iekļāvuši plānā, tagad grib dzīvot Ventspilī.
P bija pofig, kašķējās un brēca tik pat daudz, cik parasti.

Runājot par apkuri - ciemata katlumājā 5dien atklājies, ka kaut kāds motors vēl jāmaina. Vot. Bet vispār kurināmais materiāls sagatavots un gan jau šonedēļ pieslēgs.

Vakar ieskrējām šopingcentrā A mēteli nolūkot.
Satiku senu draudzeni par kuru bieži piedomāju.

Viņa pārdomāti un smuki saģērbsies, zābaciņi uz papēža, tāda sakopta, izlaistiem matiem, līdzsvarota ar mierīgu bumbuli dārgos ratiņos.
Es - brienamzābakos, vecos pusnošļukušos džinsos, notraipītu jaciņu, neizraustītām uzacīm, neķemmētiem ašajā copē savāktiem matiem haotiski vāķēju savus abus bērnus.

Lai vai kā - bija liels prieks satikties.

Haoss un tāda kā bezcerība spraucas pa visiem kaktiem ārā.
Es esmu nožēlojama un ne-veiksmīga.

Un kā tāds akmens velku A sev līdzi lejā. Vai kā dēle piesūkusies sūcu viņa asinis un atņemu enerģiju kāpt augstāk.

Man nav depresija. Man ir auksti un nav sava laika, savas dzīves.