šonakt bija tik reāls.

Pasākums. Es virtuvē runāju ar Kristīni. Viņai bija maziņš, maziņš, maziņš bērniņš kā lelle. Viņa strādāja un nerūpējās.

Man bija bail un laikam gribējās raudāt.

Ja komentāri ir daudz un gari - lieciet kopējos komentāros, tur pat arī piezīmes par to, kuras vietas un varbūt par kā vajadzētu uzlabot.

Paldies!


Poll #12101 Bak. darbam. Atzīmējiet (no lasītāja skatpunkta) tās īpašības, kas piemīt konkrētajam fragmentam
Open to: All, results viewable to: All

Vai zini kādu, kura dzīves galvenais uzdevums šķiet sevi un citus padarīt nožēlojamus, vairot nelaimību? Piedodiet viņiem, jo viņi ir daļa no cilvēces atmodas. Viņu loma ir pastiprināt egoiskās apziņas murgu, nepadošanās stāvokli. Tajā nav nekā personiska. Patiesībā viņi tādi nav.

Komentāri

Viņš nāca mīlestības dēļ. Tas viss ir mīlestība. Dūcošās mušas ap krustu, romiešu āmura sitieni, naglām ietriecoties viņa pilnīgi mīkstajā miesā, nebeidzami stiprākie viņa paša tautas naida āmura sitieni, kas dauzās pie viņa sirds - kādēļ? Mīlestības dēļ. Dievs ir mīlestība tāpat kā saule ir uguns un gaisma, un viņš nevar pārstāt mīlēt tāpat kā saule nevar pārstāt spīdēt.

Komentāri

Jo vairāk aug mūsu saprašana un ticība dharmai, jo vairāk mēs novērtējam sanghu – pagātnes un tagadnes cilvēkus, kas ir sasnieguši šo stāvokli, kurā viņi ir brīvi no ciešanām. Tad mēs varam aptvert, ka ir iespējama būtne, kas ir sasniegusi pilnīgu brīvību no prāta negatīvajām izpausmēm – budu. Un, jo vairāk apzināmies dzīves nožēlojamo dabu, jo vairāk atzīstam budu, dharmu un sanghu – trīs dārgumus, kuros meklējam patvērumu. Tas pastiprina mūsu meklējumus pēc to aizsardzības

Komentāri

Tags: bd

Palika slikti.

Un bail.

Bet jāizdodas.

Šūpoju kājas pie: Toad The Wet Sprocket - Little Buddha