Sajūta kā pirms diviem gadiem Valmierā.
Nezinu ko kurienes tā man tagad ir. Vienkārši jūtos, kā pēc garas dienas mierīgi slapjā vēlā marta vakarā brauktu mājās ārā no Valmieras. Mierīgi, mazliet skumji, mazliet tukši; gribas sēdēt aiz mašīnas stikla un skatīties kūstošā sniegā, smalkās lietus (?) lāsēs un oranžā laternu gaismā.
Mūzika pēkšņi ieguva tādu nokrāsu.
Dīvains laiks bija tad... Bet tajā nebija nekā īpaša. Pat īsti nezinu, kā jutos tai laikā; tik redzu lāsēm klātu stiklu mašīnas durvīs un oranžas gaismas, māju siluetus, mašīnas un slapjas ielas.
Tāda sajūta, ka vajag atgriezties.

Jūtos: visnotaļ dīvaini
Šūpoju kājas pie: Tracy Chapman - Smoke and Ashes &Tell it ike it is

Tagad zinu, kas tā par sajūtu. Un tā nedrīkst būt...

Jūtos: vientuļi
Šūpoju kājas pie: Tracy Chapman - Save a place for me

Es vēl nespēju atgūt mieru, to sajūtu, kas bija, es vēl esmu pieradusi/atradusi.
Es iekožu tev kājā, smaržoju tevi, bet vēl nejūtos tāpat. Tev jāpiepilda mani no jauna. Lūdzu, es negribu pazust, negribu justies kā ēna. Es gribu atkal nebaidīties pieskarties. Šovakar.
Šovakar, lūdzu, piepildi mani.

Jūtos: mazliet nemierīga
Šūpoju kājas pie: Tracy Chapman - Smoke and Ashes

Es no prieka, sajūsmas, trakuma sprāgstu, lidoju, gribu kliegt!

Jūtos: lieliski

Jāsāk domāt par šī gada pirmo pikniku.
Nu ļoooot gribās :) Dikti!

Tas tā tradicionāli - negaidīt, kad sniegs nokusīs, bet mesties iekš ārāēšanas priekiem.
Ekkk - Zilaiskalns neparasts, ai - mazais strautiņš mājpilsētā, mmm - ugunskurs sniegā un maizītes :)

Vajag tik sagaidīt dienu, kad rokas nesalst, un mesties iekš spontāna piknika!

Jūtos: viltīga ;)
Šūpoju kājas pie: Air - Kelly watch the stars

Vakarnakt glāzē liets ūdens.