Neatceros, kurā brīdī, par ko, kā - es vakar gandrīz raudāju.
Tās nebija tās smieklu asaras, kas bija pēc labi padarīta darba zinot devēja prieku. Man bija skumji, grūti... neatceros.

Varbūt tas bija, kad galīgi slikti palika, kad atkal sāku bīties katras ēnas - rēnas, vēsas. Varbūt. Bet tagad par to nedomāt. Ir labi.

Vēl nav pusdienlaiks, bet zinu - tuvojas vakars un tas ir viss pie kā, kā dēļ es turos. Ja būtu vēl viena diena - es tagad gulētu gultā, mute spilvenā un brēktu, klusētu, izkustu uz kādu laiku savā vientulībā. Bet ir jau šodiena un es turos pie tā, ko sevī solījusi, turos un gaidu. :)

GAIDU.

GAIDU.

GAIDU.

Jūtos: mazliet skumīgi
Šūpoju kājas pie: Live worship

Mīļš paldies visiem, kas bijuši ar mani pēdējās pāris dienās un atbalstījuši utt.

Es gaidu vakaru, vakariņas lēnām top, lēnām, tik pat lēni, kā nāk vakars. Bet abi atnāks un apvienosies vienā; atnāks visi 3 vakars, vakariņas un Viņš un apvienosies vienā veselā kopā ar mani.

Gaidu.
Gaidu.

Jūtos: gaidoša
Šūpoju kājas pie: k-kā kristīga

Nu man nervi neliek miera, lai laiks iet ātrāk, ātrāk, ātrāk... Ātrāk. Lai knapi spētu es līdzi skriet; un tad varētu es diet :)

Vēl stunda, vēl mazliet.
Lai taču laiks reiz ātrāk iet!

Jūtos: nervoza
Šūpoju kājas pie: Xenos