Nopirku riekstus.

Iešu pastaigā kādu dienu ar kabatās sabērtiem riekstiem, kā dziesmā, ka pagājušajā rudenī, kā es pati.

Grabināšu riekstus skaļi, bet to jau nedzirdēs neviens, un lai!
Man kabatās būs rieksti un tikai mani. Ja pienāksi klāt, pajautā man, paprasi man un palūdz man. Varbūt iedošu. Bet varbūt izvilkšu kreiso roku un iemetīšu dažus mutē! Kas to lai zina... ;)

Bet vēl ne. Pagaidām rieksti maisiņā un kabatās tik kaut kādi papīrīši un caurumi.

Jūtos: maiguma pilns
Šūpoju kājas pie: k-kāda kristīgā mūzika, skaista :)