Šonakt lai arī gulēju saraustīti un daudz arī negulēju. Nesaspringu, saglabājos silta līdz pat kāju pirkstu galiņiem, līdz ar to jūtos atpūtusies. Un galu galā - es pēc pamošanās un ilgāka nomoda perioda dažas reizes vēl uz īsāku vai garāku brīdi iemigu. Tas ir WOW.

Aizvedu V uz bērnudārzu. Atpakaļceļā pie sevis mēģinu pareizi dziedāt "Zvaniņš skan", un pie piedziedājuma man atrāva vaļā piņņājamo. Skaļi raudādama aizvilkos līdz parkam, apsēdos ar muguru pret priedi un vairākas minūtes raudāju un cerēju, ka neviens garām nenāks un jautājumus neuzdos.

Vismaz būs izreaģēts un atbrīvots vairāk vietas labajam.
Vakar pēc mokošas nakts sēdēju virtuvē uz grīdas un izmisīgi stāstīju A, ka tāāāā gribētu izraudāties, bet nesanāk. Nenāk un viss. Tagad atnāca. Paldies!

Šopēcpusdien atbrauks vīramāte. Šis tas jāpiekārto un jāizdomā, ko gatavot vakariņās.