The · Nightqueens · Game

Un no šodienas es lietošu tikai tādus alkoholiskos dzērienus, kas ir ar mīlestību gatavoti mājās. Ceru, ka Ivo priecāsies par maniem Rīgas melnā balzama krājumiem.

Ļauju Aurorai augt un izpausties. Problēma tik, ka manām personībām, kad tās aktivizējas gribas sev atbilstošo krāsu apģērbu. Kādai skapī nemētājas kas gaisīgs zilzaļā vai ideālā gadījumā zilzaļvioletā krāsā?

Braucot autobusā Zigfrīda Annas Meierovica pieturā aizdomājos/atcerējos, kāpēc viņam ir vārds Anna. Tas tāpēc, ka tā sauca viņa māti, kas nomirusi dzemdībās, ne? Palika skumji, jo nezinu, kā dzīvotu bez savas mammas. Man šķiet, ka neviens cits nespēj sniegt tādu sirds siltumu, atbalstu kā mamma. Mīlu savu! Izdomāju, ka jāsametas ar brālīšiem un jāuzdāvina viņai būs zīda sega. Par spilvenu, ko viņa pārveda no Ķīnas viņa nevar un nevar vien beigt priecāties. Guļot uz tā viņai pat sejas āda esot uzlabojusies.

Mani mati tagad ir melni. Vēl vajadzētu tik nedaudz apgraizīt un tad jau būšu jauns cilvēks.

Vakar lūdzu pēc brīnuma un tas atnāca. Ir jauki satikt cilvēku, ar ko mēnešiem nav bijis iespējams sarunāt tikšanos. Mans veselais saprāts uz kādu laiciņu ir glābts.

Un kafija šovakar šķiet tik debešķīgi garda ^^

No rīta pirmās darbības tagad man ir nevis kafijas uzvārīšana un datora ieslēgšana, bet gan blokflautas atrašana un spēlēšana. Un pirms iziešanas ārā no mājas, tagad nevis paskatos uz sevis pogulī, bet nospēlēju kādu melodiju. Šodien tā gandrīz nokavēju kopmēģinājumu. Vienai pašai ko atrast naktī pirmās slimnīcas teritorijā būtu diezgan bezcerīgi.
Ja kādam ir vēlme redzēt mani ar kori uzstājamies, tad tāda iespēja būs otrdien (16. nov) 19:00 LU lielajā aulā. Ieeja bez maksas.
Kur varētu dabūt notis dažādām latviešu tautas dziesmām? Nedaudz kaitina, ka pārsvarā visur var dabūt visādas ziņģes un tā saucamās galda dziesmas, bet ar normālām tautasdziesmām ir diezgan švaki.
Un vēl nokonstatēju, ka ir ļoti sarežģīti norunāt tikšanos ar cilvēku, kurš izdomājis dzīvot tikai tagadnei. Bet man laiks vairāk vai mazāk jāsaplāno arī rītdienai.
Šodien bija jauks pārsteigums, kad jauks cilvēciņš mani aizveda uz eko/diennakts veikalu uz Bruņinieku ielas, kur ir iespēja omulīgi pasēdēt, apēst kādu čebureku un izdzert tēju. Tur ieraudzīju arī viena sava sapņa manifestāciju - upeņu vīnu. Nespēju turēties pretī un iegādājos šo dziru. Tagad jāgaida kāds īpašs notikums, lai to nomalkotu. Lai arī vienmēr jau var saaicināt cilvēkus un svinēt savu "Unbirthday" :)
18. novembrī laikam būs jāaizbrauc uz Jūrmalu, uz kapiem ciemos pie omas, kurai būtu dzimšanas diena. Vispār nedaudz dīvaini, ka neesmu tur vēl bijusi. Lai arī iešana uz kapiem man laikam nekad nav bijusi nekas īpašs. Varbūt tāpēc, ka neviens man tuvs cilvēks vēl nebija nomiris. Tik daži mājdzīvnieki, bet tie guļ mūsu dārza mazajos zvēru kapiņos. Vispār jau "mūsu" vairs nevar teikt. Nav vairs man nekādas saistības ar to vietu, ja neskaita visas manas bērnības atmiņas.
Sen nebiju šeit neko garu rakstījusi... Laikam tagad to daru tāpēc, ka man jāmācās kontroldarbam, bet kā jau parasti negribas.
Gribu uz kādu sadziedāšanos.
Vēl mani mēģina ik pa laiciņam pierunāt iet uz dančiem, bet man bail. Dejoju es tikai viena pati mežā vai pērkona negaisā. Dejot kopā ar citiem cilvēkiem šķiet savādi. Pieņemu, ka, kad saņemšos, tad jau būs labi.

Zālēm sirdsdarbības uzlabošanai es uzdzeru kafiju, kas pēc ilgāka laika perioda man atkal garšo

Vai varu pierunāt sevi uz Jauko cilvēku Māju aizbraukt ar riteni? Nē, jo tas šķiet pārāk tālu. Vai varu pierunāt sevi ar kājām no šīs pašas mājas atnākt mājās? Jā, nekādu problēmu. Tik pēdiņas nedaudz sāp pēc tādas pastaigas papēžapavos

Ir dikti jauki, kad vakarā, kad īsti nav ne jausmas ko darīt, pie durvīm pieklauvē kāds jauks un skaists radījums un piedāvā kopā. skatīties filmu. To arī pie dzīvokļa biedra noskatījāmies. Tāds mazs un patīkams Mur ^^
Šodien tiek arī pie saviem jaunajiem zābakiem un latviešu tastatūras telefonā. Ar tādu uzreiz patīkamāka un lietderīgāka rakstīšana.
Rīt jāaizbrauc pie brālīšiem ciemos un jāaizņemas monitors, lai es atkal tiktu pie datora un varētu izdarīt kaut ko no tiem daudzajiem darbiņiem, kas iekrājušies.

Rlbnkt!

Njā, man ir datoratkarība. Šodien atnākot mājās, man bija tāda kā bezcerības sajūta,kad nebija datoriņa,ko ieslēgt un paskatīties,kas jauns manā virtuālajā pasaulē notiek.
Nju ko, rlbnkt!

Šņūk, mans mazais portatīvais datoriņš nokrita un tika pie nejauka ievainojuma - ekrāniņš saplīsa. Tagad ieslēdzot varu vērot abstrakto mākslu. Cerams, ka melnā diena drīz beigsies, citādāk man vēl istaba nodegs.

Nevaru vien sagaidīt, kad tikšu pie savas jaunās mantiņas. Otrdien varēšu pavadīt daudz jaukas stundas iepazīstoties un personalizējot savu jauno HTC Legend. Tik nedaudz biedējoši, ka tas maksā vairāk nekā mans portatīvais dators.
Un vēl es ļoti gaidu uzstāšanos ar kori, kas būs nākamās nedēļas beigās. Dziedāsim pansionātā.

Tagad es esmu true - beidzot tiku pie garā ādas mēteļa ^^
Barona Centra trešajā stāvā šodien notiek kaut kas, kas saucas Andele Mandele. Dabūju mētelīti par 15Ls

Es beidzot dabūju savā istabā māju sajūtu. Veids, kā pie tās tiku, ir Imanta Kalniņa dziesmu izlases klausīšanās. Tā bija viena no kasetēm, kas tika laista uz riņķi, kad mamma manā bērnībā klausījās svētdienās tīrot māju :)

Laikam labāk vairs nelikšu tādu lietu kā iepazīšanās sludinājumus. Pēc Sturgeona likuma tak vismaz kādiem 10% vajadzētu būt sakarīgiem cilvēkiem, bet laikam es vienkārši dzīvoju kaut kādā citā pasaulē.

Luksoforos tik zaļā gaisma. Kontroldarbā tieši tas variants, uz kuru man jautājumi bija zināmi un uz kuru es biju labi sagatavojusies, daudz patīkamu tikšanos ar mīļiem cilvēkiem, lēta tēja un vairāk nekā es stundas laikā varu izdzert, tīri skatāma izrāde. Viņam alkohola saindēšanās sekas, auksti, saplīsuši apavi un vispār slikta pašsajūta. Man atkal vientuļš vakars ar moku ar pienu. Labi, ka vismaz ir seriāls, ko paskatīties.

Kafija ar pienu un moku - gards rīta sākums

Ja kas, šogad būs tiešām barga ziema, jo man visu laiku gribas ēst speķi

Viena lieta, ko es nespēju paciest jaunajā dzīvesvietā ir atkritumi. Esmu tik ļoti pieradusi pie tā, ka visus bioloģiskos atkritumus var izmest komposta kaudzē un papīrus sadedzināt. Tagad es pat bieži vien nenopērku kādus produktus vai dzērienus tikai tāpēc, ka viņu iepakojums aizņems pārāk daudz vietas manā miskastē. Gribu šķirot ne gluži 12 dažādās daļās, kā tas mēdz būt ārzemēs, bet vismaz kādās trīs, četrās noteikti. Jāiet biežāk uz tirgu pēc produktiem. Otrs iemesls, kāpēc bieži vien nepaēdu, ir tāds, ka man nepatīk taisīt ēst priekš sevis. Ēst gatavošana man ir vai nu, lai pabarotu kādu citu, vai veids kā mākslinieciski izpausties. Patīk man ļoti radīt ko jaunu.