⚙ - Sniegbaltīte

Tad nu šodien Sniegbaltīte tika beidzot pārdzīta uz savu patstāvīgo mītnes vietu, protams, pirms tam uztaisot dažu riņķi pa Ogres apkārtnes mežiem un pļavām.

Nu - iespaidu ir milzums! Neņemot vērā, ka tas tomēr ir Žiguls, ar kuru tā no sirds atvilkt pa asfaltu nevar... visādi citādi jebkurš neasfalta ceļš (ieteicams, pļavas vai meža konsistences) tiek vienkārši izbraukts.

Izmēģināju pat izbraukt pa ceļu, kur vasarā vienu reizi noriskēju braukt ar familywāgenu un gandrīz paliku smiltīs. Viens gan bij tas, ka ceļa segums tagad bij pamatīgi nosnidzis un sasalis, taču - ņemot vērā bedres, kādas tur tagad ir - diezvai kāds ar parasto auto vispār tur riskētu līst iekšā. A Sniegbaltīte to visu izbrauca miera vējos - es pat sākumā drošības labad ierubīju pazemināto pārnesumu uz aizmugures tiltu un biju gatavs ierubīt arī priekšējo tiltu - taču beigās izrādījās, ka tas viss nemaz nav vajadzīgs :) Katrā ziņā - pie tā auto vajag pierast - tas nu i toč! Lielā baranka ir jāgroza pa bezceļu braucot diezgan regulāri un vismaz 50+ grādu leņķī, lai noķertu aizmuguri, kad tā izdomā kaut kur drusku paslīdēt. Bet beigās jau piešāvos tīri labi vilkt uz 80 km/h pa piesnigušajiem Ogres apkaimes ceļiem - vienīgi drusku satraukums manī iezagās tajos brīžos, kad segums bija apledojis asfalts, jo nu šitās riepas toč nav gluži piemērotas asfalta vai plika ledus šturmēšanai - centrā protektora dziļums ir par mazu :D

Vēl ir skaidrs, ka būs jāveic šādi tādi tehniski uzlabojumi - jo nu lai arī šitie beņķi, kuru dēļ nelaida caur tehnisko, ir +/- ērti, taču to maksimālais atbīdīšanas attālums - it sevišķi blakussēdētājam - ir DIEZGAN konkrēti ierobežots, kas, savukārt, rezultējas uz to, ka sēdēt ilgāku laiku tādā ar garām kājām - ir neērti. Tāpat būtu jāpadomā par sakarīgākiem spoguļiem :D Jebkurā gadījumā - galvenais, ka aparāts ir braucams jau tagad :D Nākamnedēļ būšu forsēt vēl dažus Ogres apkaimes ceļus un neceļus.

Un šeit arī attēls - bildēts "H2O-lāču" pļavā: