Ja grūti, varbūt nevajag par varītēm. Ir gadījies pusstundu blenzt ekrānā, bet vārdi ārā nenāk. Nenāk, un viss. Tad lai ir klusums. Klusums - tas nav slikti. Es pagaidīšu. Nu un tad, kad būsi iemācījusies sazināties telepātiski.. waaaiteminute... tad es to uzzināšu šā vai tā, ne? :D

Vienīgais, par ko šaubos - ka [citējot Tevi] 'visu zinu un izprotu labāk'. Diez vai. Un, nez, kā to vispār varētu nomērīt?

Sure, you will! :D :)

Nomērīt to nevar. Bet nu ir kkā iekšēji tā sajūta. Nu it kā es runātu ar kādu augstāk stāvošu, gudrāku, pieredzējušāku :D Vai arī Tu veiksmīgi izklausies par tādu. Es domāju "pie vainas" tam varētu būt tas, ka Tu māki izskatīties tik pārliecināts par to ko saki, pat ja tā nav. :)

- Par kaut ko pilnīgi pārliecināts var būt tikai pēdējais idiots!
- Tu esi par to pārliecināts?
- Pilnīgi.

Tā tas izskatās no manas puses, paškritiski palūkojoties. Pat ja zini, kā vajag (un hence izklausies gudrāks/pieredzējušāks/vatevā), tas automātiski nenozīmē, ka atbilstoši māki arī uzvedies un rīkoties. Citiem melot ir viegli. Melot sev ir jāmāk.