Ak, cik nenormāli grūti man bija saņemties sakopot domas un vispār piespiesties domāt šajā momentā. Bet sapratu, ka klusums no manas puses jau stāv nepieklājīgi ilgi.

Sooo... Kad es atradīšu atslēdziņu perfektam komunikācijas paņēmienam, es ar Tevi labprāt šajā info padalīšos. Tik tev noteikti tāpat sava metode vien jāmeklē, jo, sievietēm un vīriešiem komunikācijas paņēmieni tomēr atšķiras, nemaz neminot to, ka katrs cilvēks ir individualitāte, līdz ar to arī katrs pieiet situācijām sev raksturīgā veidā.

Bet, patiesību sakot, man ir sajūta [kas visticamākais arī ir patiesa], lai vai ko es teiktu, Tu jau tāpat visu zini un izproti labāk [no sarcasm] :)

Ja grūti, varbūt nevajag par varītēm. Ir gadījies pusstundu blenzt ekrānā, bet vārdi ārā nenāk. Nenāk, un viss. Tad lai ir klusums. Klusums - tas nav slikti. Es pagaidīšu. Nu un tad, kad būsi iemācījusies sazināties telepātiski.. waaaiteminute... tad es to uzzināšu šā vai tā, ne? :D

Vienīgais, par ko šaubos - ka [citējot Tevi] 'visu zinu un izprotu labāk'. Diez vai. Un, nez, kā to vispār varētu nomērīt?

Sure, you will! :D :)

Nomērīt to nevar. Bet nu ir kkā iekšēji tā sajūta. Nu it kā es runātu ar kādu augstāk stāvošu, gudrāku, pieredzējušāku :D Vai arī Tu veiksmīgi izklausies par tādu. Es domāju "pie vainas" tam varētu būt tas, ka Tu māki izskatīties tik pārliecināts par to ko saki, pat ja tā nav. :)

- Par kaut ko pilnīgi pārliecināts var būt tikai pēdējais idiots!
- Tu esi par to pārliecināts?
- Pilnīgi.

Tā tas izskatās no manas puses, paškritiski palūkojoties. Pat ja zini, kā vajag (un hence izklausies gudrāks/pieredzējušāks/vatevā), tas automātiski nenozīmē, ka atbilstoši māki arī uzvedies un rīkoties. Citiem melot ir viegli. Melot sev ir jāmāk.