If I need to wait, I'll wait.

Labi, tad bliežam. Now it's gonna get interesting.

Tagad apskaties uz 29 komentāru virteni pie puksta, kuru tikpat labi varēja arī nekomentēt. Kā Tev šķiet, cik bieži tā gadās? Proti, cik gadījumos [no cik] 2 sveši cilvēki var ņemt un tā vienkārši izvērst sarunas, kas nav gluži small talk šādos, aizvien pieaugošos apjomos? Tas nekas, ka neverbālas. Un šis pat nebūs pirmais gadījums. Patiesībā ščočiks 'aizgāja' jau brīsniņu atpakaļ.
Tu man ļoti atgādini kādu, kuru es pazīstu. In fact, šī persona joprojām ir rank 1, star 1. Dīvainākais visā tajā ir sakritības. Piemēram, Tu tiešām esi dzimusi Līgo vakarā? o_O Vēl nedaudz, un atliks vien rupjā veidā vispār pārtraukt kaut kam tādam, kā nejaušības.
Pilnīgi visi svarīgie cilvēki ir uzradušies tieši šādā veidā - no zila gaisa. Un ar visām piederīgajām un atbilstošajām sajūtām. Tā, it kā tās būtu kāds signāls, ko iespējams priekšlaicīgi noraidīt, un kas satur visu taustāmi netveramo, bet svarīgo informāciju par cilvēku.
Ir vēl vairākas nianses, kas liek stipri piedomāt pie visa un kuras es šeit šobrīd neminēšu. Varbūt vēlāk. Starp tām ir Tavs domu gājiens, morāli ētiskie apsvērumi 'n' stuff.

Hmmm. Piekrītu, šī saruna izauga praktiski ne no kā. Nu, tas, cik bieži iespējama šāda runāšanās starp diviem svešiniekiem, atkarīgs arī no personām. Ir cilvēki, kas vnk ir runīgi, un var runāt ar visiem, par visu. Nevarētu teikt, ka esmu no šiem cilvēkiem.
"Tas nekas, ka neverbālas." Es domāju, tas arī spēlē savu lomu. Virtuālā pasaule tomēr ir diezgan pamatīgs aizsegs, respektīvi, ļauj vieglāk komunicēt. Ai, nevaru šobrīd apkopot domas, lai tā labi paskaidrotu, ko es ar to domāju. Ceru, ka sapratīsi tāpat. :)

Un jā, esmu dzimusi Līgo vakarā. Ragana- no ugunskura izkāpu. Beware! :D ha ha. And now I will quote you: "Why the o_O?" Tā arī ir kāda sakritība ar šo personu?

Man pēdējā laikā dzīve vispār iegrozās tā, ka jāsāk domāt- tiešām nekas nenotiek nejauši. Visam ir jānotiek tā, kā tas notiek [arī pārdzīvojumi ir vajadzīgi, jo tie ietekmē cilvēka domāšanu un attīstību. Kā saka, kas nenogalina, padara stiprāku.]. Katrai sarunai, ir sava nozīme, pat ja liekas, ka tā ir bijusi nenozīmīga.

Pfhah. Kā reizi grasījos teikt, ka pats nepiederu pie tās kategorijas, kas spēj bez piepūles vārīties par visu un neko. In fact tā suga parasti ļoti ātri izprovocē pret sevi vērstu, sākotnēji slēptu, bet beigās jau parasti atklāti aizskarošu retoriku sarkasma mērcē. Un dažs labs pat to mēdz neuztvert..
Anyway. Novirzos no tēmas. Jā, neverbālā komunikācija savā ziņā ir pārāka. Sākumā vismaz. Es gan teiktu, ka ne tikai kā aizsegs, bet arī tādēļ, ka reālajā pasaulē ir pārāk daudz faktoru, kas traucē koncentrēties uz to, ko gribi pateikt. Tā, ka saprotu gan. Labāk, nekā Tu domā. :] Bet ir apstākļi, kuros tos dabiskos aizsarglaukus tomēr var izslēgt. Nosacījumi ir strikti, bet var.

Par Līgo vakaru - tas tā interesanti. Tiešas saistības nav, toties ir saistība ar manu vārda dienu, par kuru gan cilvēki parasti atceras tikai nākamās dienas rītā, kad ir kārtīgi nosvinējuši ar Tavu dzimšanas dienu saistītos svētkus. That's all. :D Tāpēc jāapošņā gaiss. Kas zina, kādus brīnumus slēpj Tev pasē rakstītais vārds, bet viens ir skaidrs - jo ilgāk nodzīvots, jo vairāk rodas pārliecība, ka te viss tiek plānots. Ka ir kaut kāds... hmm... sauksim to par 'Augstāko saprātu'. Šis 'Kaut Kas' (Nez_Kas, LOL :D ) vienmēr paliek ēnās, nekad neļaujot sevi ieraudzīt, taču nenoliedzami kaut ko izkārtojot pēc plāna. Lai kā es pūlētos ielikt to kaut kādos matemātiski-statistiskos rāmjos, notiekošais ir 1:1000000. Attiecībā uz daudz ko. Uz naudas lietām. Uz iekārtām. Uz Haļavu. Uz cilvēkiem. Nu, kāda ir varbūtība atmuguriski metot basketbola bumbu grozā, trāpīt, teiksim, 5 reizes pēc kārtas?

Tiešām būsi no Ugunskura izkāpusi. Precīzs salīdzinājums. Kas Tevi nenogalina, tam varbūt nākamreiz paveiksies. >:}

Pavisam nesen pamanīju šādu attieksmi vērstu tieši pret kādu manu paziņu, kura ir viens no šiem runātīgajiem ļaudīm. Lika mazliet padomāt, ka varbūt labi vien ir, ka nerunāju TIK daudz :D

Hmm, jā. Izrādās, Tu tiešām ļoti labi saproti to lietu, par rakstveida sarunām. Man pat nav ko pielikt vai atņemt Tevis teiktajam.

Khe! Man par labu spēlē, ka dienā, kas seko manai dzimšan's dienai, vārdiņsvētki ir tikai viena vārda valkātājiem, tātad, izzīlēt Tavu vārdu nu nepavisam nav grūti. :D Bet, ja es nosauktu sava vārdiņa cildināšanas datumu, Tev vēl nāktos izdomāt, kurš nu ir īstais. :P

Es parasti to saucu par "Augstāku spēku". Jo šim Nez_Kam [par to dikti sasmējos :D] negribās dot vārdu, kā reliģijās to dara. Ticu, ka tāds spēks ir, un ir viens. Ne jau pilni mākonīši bārdainu vīriņu skraida, kas vada cilvēkus kā marionetes.
Uiii, varbūtība iemest atmuguriski bumbu grozā 5x pēc kārtas ir maza, ļoti, ļoti maza [protams, ir nianses, kā attālums līdz grozam, tā augstums utt. Bet nu tā, globāli ņemot.]. Cilvēkam jābūt ļoti veiksmīgam, vai apveltītam ar izcilu telpas izjūtu, vai, sazin kādiem vēl brīnumiem jānotiek.

Waa, so evil! :D Maybe I'm immortal :)

:D Nav jau nemaz tik daudz to manevru iespēju ar "J" burtu. Jēkabs, Juris. Ješka. :D šaubos, vai kāds uz to uzķertos, bet vienā gadījumā izdevās pačakarēt krietnu laika sprīdi, izmantojot tikai un vienīgi šaubas par minējuma pareizību un argumentu, ka 'tas jau būtu pārāk elementāri, vai ne?' Tā, ka vārdi nav svarīgi. Visas ar to saistītās izvēles es atstāju Tavā ziņā un miers. Gribi/negribi. Problem solved.
Un tagad arī man vairs nav ne ko piebilst, ne papildināt, izņemot varbūt vienīgi to, ka visas šīs lietas un izpratne par to, kā pasaule patiesībā [varētu būt] iekārtota, nāk tikai ar laiku un pieredzi, proti - es zinu tikai to, ka es nezinu neko.

24.09. Tad sumina manu vārdu. Patiesībā, tikko papētot kalendāru, izsecināju, ka laikam tomēr izvēles variantu nav- tur rēgojās tikai viens female piedēvējams vārds. :D

"es zinu tikai to, ka es nezinu neko."
Un es zinu tieši tik pat daudz. :)

Pamanīju, ka pēdējais ieraksts ir man sanācis 23:23 :D ha ha.