Ak. Kursh tad negrib sakaartot savus skeletus skapii.
Varbuut vieniigi tie, kas apgalvo, ka vinjiem taadu nav.

Pirmais solis uz sakārtošanu ir paša fakta par skeletu esamību atzīšana. :)

nu, bet.

Ja labi grib, vienmēr var atrast kādu BET... :)

Nu, nu. Pamēģini. :D

Būū! Izaicini?! :D

BET, man šobrīd nav noskaņojums to darīt. Pārāk liels čills :)

Yeah. I dare you. :P Un man nekur nav arī jāsteidzas.

Ok, tad aiziet!

Bet tomēr, ir cilvēki, kas tā vietā, lai tos skeletiņus pa skapi patrenkātu, ņem un viņus vēl vairāk aizsedz ar mēteļiem un šallēm, cerot, ka tas situāciju atrisinās.

P.S. Izskatās visvarenajam šodien labs garastāvoklis.

Visvarenais šodien ir tieši tik labā garastāvoklī, cik tas iespējams pie pašreizējās veselības.
Tātad. Ja mēs pieņemam, ka virtually katram cilvēkam ir savs skelets skapī, vai vismaz gūžas kauls, tad no tā lōģiski arī izriet fakts, ka praktiski jebkurš cilvēks šo savu pagātnes rēgu vai rēgus pārsvarā centīsies nobīdīt vēl tumšākā stūrī. Pagātni izmainīt nevar. Var tikai to pieņemt un dzīvot tālāk. Tātad - par kādu pavasara ģenerāltīrīšanu Tu runā?

Nu jā, nopratu no kāda Tava iepriekšēja ieraksta, ka ir sanācis apslimt. Radās arī jautājums, pēc šī paša ieraksta, bet tā kā tēma slēgta, palika pie manis :D
Veseļojies ;)

Tieši to es gribu iemācīties- nevis pastumt ar kāju kauliņus dziļāk putekļos, bet izvilkt ārā gaismiņā. Appētīt kārtīgi, izprast, no kā tad tie sastāv [ja iet runa par situācijām] un izmest. Ar rēgiem, kam cilvēku sejas, ir biku grūtāk. Pasaule ir faking maziņa, un šie skeletiņi var izrādīties izlīduši no skapja un plivināties acu priekšā visnegaidītākajā brīdī.

Nē, kāpēc. Uz priekšu. Manā gadījumā diemžēl darbs nav zaķis - nekur nebēg, līdz ar to, kas jādara, jādara.

Bet es varbūt atkārtošos. Izmest NEVAR. Var aizmirst, aprakt, ignorēt. Bet nevar padarīt par nebijušu. Un tieši tāpēc, ka šī ir tik maza zemīte, vienmēr pastāv iespēja, ka kāds cits izņems Tavam skapim aizmuguri un ieraudzīs tur skeletu. Bet tas nav būtiski. Galvenā cīņa ir ar sevi un PAR sevi.

Ņus ok. Bet jautājumu uzdošu tepatās- Tu tiešām 2ro reizi mūžā lietoji alko? o.O

Atkarīgs, kā uz to skatās. Izmest nenozīmē, ka tā lieta pazūd pavisam. Tā vnk maina lokāciju. Pavisam reālistisks piemērs- Tu izmet lietussargu. Tas taču neizčākst no pasaules virsas tikko kā nonāk kontaktā ar miskasti. To aizved kkur citur, kur tas paliek kopā ar citiem atkritumiem. Līdz, pēc dikti ilga laika posma, lēnām satrūd. To pašu var teikt arī par kauliņu izmešanu, kā es to biju domājusi- pārvietot tos maksimāli tālāk no sevis.

Un TAS bija tas maģiskais jautājums? Atbilde ir vienkārša - jā. Pirmais groks tika dzerts kaut kad ļoti, ļoti sen un ne jau ar 50grādīgu konjaku. Triecot šo, garša atsauca atmiņā sen aizmirsto.

Ok, bet pie lietas. So, what you're saying - gribi iemānīt savus pagātnes rēgus kādam citam? Kaut kam? Savākšanas dienestam?
Viss, kas ar Tevi noticis, ir daļa no Tevis. Kvantu līmenī nesaraujama. Tā veido Tevi tādu, kāda esi. Tāpēc es neticu skeletu aprakšanai vai kremēšanai.

Neatminos, ka būtu definējusi to jautājumu kā maģisku. :D Un nu varu ķerties pie galvenā jautājuma- kādēļ Tava izvēle ir kritusi par labu alko-atturībnieka dzīvei? Tā interesanti.

Pēc šī komentāra kārtējo reizi pārliecinos, ka katrs saskata teiktajā to, ko vēlas saskatīt.
Visu laiku es centos pateikt tieši to, ka PATI gribu tikt ar to galā. Un tā arī ir. Neviens cits jau manā vietā to neizdarīs. Un jau iepriekš kkad mēs mazliet šo tēmu aizskārām, un jau tad es teicu tieši to pašu- uzskatu, ka savi skeleti jākārto pašam.

Man ļoti žēl. Tu tikko uzkāpi uz mīnas. Ne skeleta, bet tieši mīnas. Vispirms, uzspēlēsim spēli - un kā Tev pašai liekas? Kādi būtu Tavi varianti par alko lietošanu vai nelietošanu? ;) Pēc tam močīsim tālāk.

Nākamais punkts - protams, ka es nevaru redzēt to tā, kā redzi Tu. Tas ir tas pats retoriskais jautājums, vai visi cilvēki zaļo krāsu redz vienādi, kaut zinātne saka, ka jā. Viļņa garums viens un tas pats. So, tas ir pasaules dalījums subjektīvajā un objektīvajā. Es Tev no savas pieredzes varu sniegt tikai to, ko pats subjektīvi esmu noskaidrojis par to, kā strādā tā skeletu padarīšana. Un Tavā gadījumā tā var būt un var arī nebūt derīga pieredze un/vai zināšanas.

Hmmm. Pārdomas, kādēļ varētu nelietot alko:
* reliģiskās piederības kkādi noteikumi.
* t.s.pareizais cilvēks.
* principi.
* iepriekš ir bijusi nelāga pieredze ar alko, tādēļ vairs nelieto [bet tas šajā gadījumā atkrīt, ja jau alko lietoji tikai 2x].
* Veselības problēmas.
* gan jau es kko piemirsu.

Mani uzskati par to ir šādi- nav nekas slikts ar draugiem kopā iedzert kādu alēnu vai vīna glāzi pie vakariņām un labas filmas utt. Bet pielieties līdz ūkai jēgu es neredzu. What's the point of that?!

Es zaļo krāsu pat ar katru aci redzu savādāk. ha!

Jebkura pieredze un zināšanas ir derīgas. Bet diezgan grūti arī šo tēmu patiesībā apspriest, ja tas viss tiek runāts diezgan vispārīgi. Jo katrai situācijai taču ir savas nianses, kas to visu ietekmē un maina.
Man ir kur augt un ko mācīties. To apzinos. Bet ir labi, ka ir uz ko iet.

Hihi... Tā būs izrādījusies lieliska ideja - ļaut Tev vispirms izteikties pašai. Patīk tas domu gājiens - aizķēri faktiski visus iespējamos argumentus, daži no kuriem man pat nemaz prātā nebūtu ienākuši. Saglabājot intrigu varu vien teikt, ka saskaņā ar to pašu 2. punktu [Each human being has been granted two courses of action: that of deed and that of contemplation. Both lead to the same place.] nav nemaz obligāti pašam jāiet cauri visiem elles lokiem, lai zinātu, kas pie kā noved. Protams, izklausās nekonkrēti, bet šo un arī citus jautājumus ir iespējams konkretizēt. ;)
Un es zinu arī, kas ir domāts ar zaļo krāsu! Atceros paša elementāros eksperimentus ar redzi - sarkanais tonis, aizverot vienu aci un pēc tam otru, tomēr izskatās mazliet savādāks. Čutj, čutj, bet ir.

Vēl es atceros arī veco, labo teicienu par to, ka galva nav miskaste - visu tajā nesabāzīsi (tas attiecībā uz to, ka visas zināšanas un pieredze ir [it kā] vajadzīga)..

"nav nemaz obligāti pašam jāiet cauri visiem elles lokiem, lai zinātu, kas pie kā noved"
Tas tiesa. Bet mani novērojumi ir tādi, ka cilvēks no cita cilvēka kļūdām nemācās [vai arī tas notiek tiešām ļoti reti].
Rodas visādas pārdomas par iespējamajiem iemesliem, kas Tevi varētu būt noveduši pie šāda bez-alko dzīvesveida. Bet ir aizdomas, ka tas varētu būt pārāk personiski, lai tā vnk ņemtu un te izpaustu.

Hmmm. Atzīšos- teicienu dzirdu pirmo reizi. Tad jau sanāk, ka lietas, kas man liekas mazsvarīgi sīkumi ko es atceros, izrādās manam prātam var likties noderīga informācija [Piemēram, kādā krāsā bija aizkari pretējā dzīvokļa logam]. Bet kādēļ no prāta izskrien lietas, kuras tiešām būtu nepieciešams paturēt?

No citu (ar to es domāju - svešu) cilvēku kļūdām nē. Katrā ziņā, ja mācās, tad reti, bet no 'pietuvinātu' cilvēku pieredzēm gan. Sanāk, ka gandrīz caur sevi, bet tomēr ne caur sevi. Un atkal izrādās, ka viss nav tikai melns vai balts, ir arī citi toņi. Jebšu - konkrētajā pieredzē sevi var iesaistīt jebkurā spektrā vietā starp 'deed' un 'contemplation'.
Ja runa ir par alko, tad Tev gluži vienkārši jāiegūst uzpleči. Būs ranks, būs atbildes. Pagaidām ieslidāmies. ;]

Jā, un tas teiciens ir vistīrākā patiesība, kas, starp citu, spilgti izpaužas piemērā ar tiem aizkariem to, ko Tu uzskati par svarīgu, kamēr prāts - nē. Tapēc es mēdzu zobgalīgi ņirgt par visādiem erudīcijas konkursiem, kuros šķietami erudīti cilvēki atbild uz šķietami nozīmīgiem jautājumiem. Kaut patiesībā visiem šiem faktiem bez konteksta nav jēgas. Un tieši tāpat ir ar visu pārējo.

Tas par Balto un Melno man uzreiz atgādina Donnie Darko- kad skolotāja viņam lika atzīmēt uz līnijas [kas it kā esot dzīve] nosauktais notikums attiecas uz Bailēm vai Mīlestību. Un viņš sāka oponēt, ka dzīvē viss nav tik vienkārši, tā nesastāv tikai no divām daļām etc.

Par to mācīšanos no "pietuvinātu" cilvēku kļūdām arī ir visādi. Zinu cilvēkus, kas veroties uz savu radu kļūdām ir izauguši ar pārliecību tādas nepieļaut [visparastākais piemērs- vecāki dzer ka traks var palikt, bērns skaidru prātu un saprātīgi domājošs nelietotājs, jo ir redzējis un daļēji izjuties pie kā tas var novest]. Bet tajā pašā laikā zinu arī cilvēkus, kas tomēr pieļauj līdzīgas kļūdas, neskatoties un redzēto/dzirdēto.
Cilvēkam laikam ir raksturīgi domāt- ar mani jau tā nekad nenotiks :D

"Kaut patiesībā visiem šiem faktiem bez konteksta nav jēgas. Un tieši tāpat ir ar visu pārējo." <--- Plusiņu kaudzīte par šo.

Apmēram kā armijā? Izdari to un to, dabūsi tādas un tādas pakāpes uzplečus?
Kas mainīsies, ja tos iegūšu? Savādāk domāt no tā es nesāktu un būtībā arī mana komunikācija paliktu tāda pati. Ja nu vienīgi kas mainītos no Tavas puses.
Ā, uzpleči tiek pasniegti ar ceremoniju? :D

Ā. Tu esi redzējusi Donnie Darko. Tad es tikpat labi varu tālāk arī neko nekomentēt. Tā filma ir ar ļoti dziļu filozofiski eksistenciālu ievirzi. Bet beigās mēs tik un tā nonāksim pie sākotnējā rezultāta, proti, ka viss ir stipri relatīvs un dziļi individuāls - katram viņa paša izdarītā izvēle, katrs pieņemtais lēmums un katra iegūtā pieredze. Tomēr vielaikus tajā visā ir universālas konstantes. Bailes, Mīlestība, un šis tas vēl.

Tāpēc pārlecam uz nākamo tēmu - es jau minēju, almighty_j ir stipri hierarhisks īpatnis. Ne tāpēc, ka viņam tā labpatiktu, bet tāpēc, ka tā ir visgodīgāk. Tā iespējams pēc iespējas mazāk nodarīt pāri citiem, ja nu līdz tam vispār nonāk. Taču objektīvu rādītāju nav arī šeit, ikviens un ikviena tiek vērtēts pēc viņa/viņas vārdiem un darbiem. Tā, ka Tev nekas īpašs nav jādara. It all happens naturally. Vienlaikus neviens netiek arī iemainīts vai aizstāts. Par nožēlu jāatzīst, ka uzpleči netiek pasniegti ne ar ceremoniju, ne bez tās. Tādu nav. Ir tikai attieksmes maiņa, kas simbolizē šo procesu. Atceries, ko Tu pati teici par komunikāciju, kas pārāk strauji kļūst pārāk personiska. No vienas puses - tas ir cool, bet no otras puses - daudziem no ancients kategorijas tas ir bijis gadiem ilgs process. Daudz kas kopā ir piedzīvots un pārdzīvots. Sarežģīta padarīšana. I hope you understand.
Es varbūt vienkārši pateikšu, ka ar to savu visparastāko piemēru Tu patiesībā trāpīji tieši desmitniekā.

Filma ļoti patika, un varētu teikt tieši tādēļ, ka lika aizdomāties.

"Tā, ka Tev nekas īpašs nav jādara." Pēc šī izklausās, ka es tagad apzināti grasītos kko darīt, lai tiktu pie neredzamajiem uzplečiem. Bet kko darīt tīšām tādā nolūkā man liekas muļķīgi, jo tam visam jānotiek dabiski.
Un jā, būtībā es to sistēmu ļoti labi saprotu. Tieši to pašu iemeslu dēļ, kurus jau klāstīju iepriekš. Tikai es tik strikti neiedalu- tas ir bariņā, tas nav. Komunicēju vairāk pēc izjūtām.

Man jau bija tāda nojausma, ka vējš pūš uz to pusi.

...Un tad vinji visu salaida deelii ar 2.dalju.. :D Aj, ko nu par to.

Ar to 'nekaa nedariishanu' bija domaats mazliet savaadaak, proti, ka 'schochiks iet'. Un arii tas nav jaauztver ljaunaa noziimee. Tas vispaar nav jaauztver. Aj, ar laiku sapratiisi. Joks visaa ir ljoti elementaars-attieciibaa uz Tevi ir savaada deja vu sajuuta, ko vismaz teoreetiski vajadzeetu paskaidrot siikaak, jo TIK traki ar mani nav-es arii vados peec sajuutaam un tad analizeeju taustaamos datus.

Piekrītu par otro daļu.

Biki sasmējos par to skaitītāju :D :)
Hmmm. Varbūt arī praksē vari mēģināt paskaidrot sīkāk šo sajūtu.

Var meegjinaat, bet tad tam buus nepiecieshams Internets kompii, 'kjiegjelis' tehniski neatbalsta domu struktureeshanu taados apmeeros. Buus jaapacieshas. First things first.

If I need to wait, I'll wait.

Labi, tad bliežam. Now it's gonna get interesting.

Tagad apskaties uz 29 komentāru virteni pie puksta, kuru tikpat labi varēja arī nekomentēt. Kā Tev šķiet, cik bieži tā gadās? Proti, cik gadījumos [no cik] 2 sveši cilvēki var ņemt un tā vienkārši izvērst sarunas, kas nav gluži small talk šādos, aizvien pieaugošos apjomos? Tas nekas, ka neverbālas. Un šis pat nebūs pirmais gadījums. Patiesībā ščočiks 'aizgāja' jau brīsniņu atpakaļ.
Tu man ļoti atgādini kādu, kuru es pazīstu. In fact, šī persona joprojām ir rank 1, star 1. Dīvainākais visā tajā ir sakritības. Piemēram, Tu tiešām esi dzimusi Līgo vakarā? o_O Vēl nedaudz, un atliks vien rupjā veidā vispār pārtraukt kaut kam tādam, kā nejaušības.
Pilnīgi visi svarīgie cilvēki ir uzradušies tieši šādā veidā - no zila gaisa. Un ar visām piederīgajām un atbilstošajām sajūtām. Tā, it kā tās būtu kāds signāls, ko iespējams priekšlaicīgi noraidīt, un kas satur visu taustāmi netveramo, bet svarīgo informāciju par cilvēku.
Ir vēl vairākas nianses, kas liek stipri piedomāt pie visa un kuras es šeit šobrīd neminēšu. Varbūt vēlāk. Starp tām ir Tavs domu gājiens, morāli ētiskie apsvērumi 'n' stuff.

Hmmm. Piekrītu, šī saruna izauga praktiski ne no kā. Nu, tas, cik bieži iespējama šāda runāšanās starp diviem svešiniekiem, atkarīgs arī no personām. Ir cilvēki, kas vnk ir runīgi, un var runāt ar visiem, par visu. Nevarētu teikt, ka esmu no šiem cilvēkiem.
"Tas nekas, ka neverbālas." Es domāju, tas arī spēlē savu lomu. Virtuālā pasaule tomēr ir diezgan pamatīgs aizsegs, respektīvi, ļauj vieglāk komunicēt. Ai, nevaru šobrīd apkopot domas, lai tā labi paskaidrotu, ko es ar to domāju. Ceru, ka sapratīsi tāpat. :)

Un jā, esmu dzimusi Līgo vakarā. Ragana- no ugunskura izkāpu. Beware! :D ha ha. And now I will quote you: "Why the o_O?" Tā arī ir kāda sakritība ar šo personu?

Man pēdējā laikā dzīve vispār iegrozās tā, ka jāsāk domāt- tiešām nekas nenotiek nejauši. Visam ir jānotiek tā, kā tas notiek [arī pārdzīvojumi ir vajadzīgi, jo tie ietekmē cilvēka domāšanu un attīstību. Kā saka, kas nenogalina, padara stiprāku.]. Katrai sarunai, ir sava nozīme, pat ja liekas, ka tā ir bijusi nenozīmīga.

Pfhah. Kā reizi grasījos teikt, ka pats nepiederu pie tās kategorijas, kas spēj bez piepūles vārīties par visu un neko. In fact tā suga parasti ļoti ātri izprovocē pret sevi vērstu, sākotnēji slēptu, bet beigās jau parasti atklāti aizskarošu retoriku sarkasma mērcē. Un dažs labs pat to mēdz neuztvert..
Anyway. Novirzos no tēmas. Jā, neverbālā komunikācija savā ziņā ir pārāka. Sākumā vismaz. Es gan teiktu, ka ne tikai kā aizsegs, bet arī tādēļ, ka reālajā pasaulē ir pārāk daudz faktoru, kas traucē koncentrēties uz to, ko gribi pateikt. Tā, ka saprotu gan. Labāk, nekā Tu domā. :] Bet ir apstākļi, kuros tos dabiskos aizsarglaukus tomēr var izslēgt. Nosacījumi ir strikti, bet var.

Par Līgo vakaru - tas tā interesanti. Tiešas saistības nav, toties ir saistība ar manu vārda dienu, par kuru gan cilvēki parasti atceras tikai nākamās dienas rītā, kad ir kārtīgi nosvinējuši ar Tavu dzimšanas dienu saistītos svētkus. That's all. :D Tāpēc jāapošņā gaiss. Kas zina, kādus brīnumus slēpj Tev pasē rakstītais vārds, bet viens ir skaidrs - jo ilgāk nodzīvots, jo vairāk rodas pārliecība, ka te viss tiek plānots. Ka ir kaut kāds... hmm... sauksim to par 'Augstāko saprātu'. Šis 'Kaut Kas' (Nez_Kas, LOL :D ) vienmēr paliek ēnās, nekad neļaujot sevi ieraudzīt, taču nenoliedzami kaut ko izkārtojot pēc plāna. Lai kā es pūlētos ielikt to kaut kādos matemātiski-statistiskos rāmjos, notiekošais ir 1:1000000. Attiecībā uz daudz ko. Uz naudas lietām. Uz iekārtām. Uz Haļavu. Uz cilvēkiem. Nu, kāda ir varbūtība atmuguriski metot basketbola bumbu grozā, trāpīt, teiksim, 5 reizes pēc kārtas?

Tiešām būsi no Ugunskura izkāpusi. Precīzs salīdzinājums. Kas Tevi nenogalina, tam varbūt nākamreiz paveiksies. >:}

Pavisam nesen pamanīju šādu attieksmi vērstu tieši pret kādu manu paziņu, kura ir viens no šiem runātīgajiem ļaudīm. Lika mazliet padomāt, ka varbūt labi vien ir, ka nerunāju TIK daudz :D

Hmm, jā. Izrādās, Tu tiešām ļoti labi saproti to lietu, par rakstveida sarunām. Man pat nav ko pielikt vai atņemt Tevis teiktajam.

Khe! Man par labu spēlē, ka dienā, kas seko manai dzimšan's dienai, vārdiņsvētki ir tikai viena vārda valkātājiem, tātad, izzīlēt Tavu vārdu nu nepavisam nav grūti. :D Bet, ja es nosauktu sava vārdiņa cildināšanas datumu, Tev vēl nāktos izdomāt, kurš nu ir īstais. :P

Es parasti to saucu par "Augstāku spēku". Jo šim Nez_Kam [par to dikti sasmējos :D] negribās dot vārdu, kā reliģijās to dara. Ticu, ka tāds spēks ir, un ir viens. Ne jau pilni mākonīši bārdainu vīriņu skraida, kas vada cilvēkus kā marionetes.
Uiii, varbūtība iemest atmuguriski bumbu grozā 5x pēc kārtas ir maza, ļoti, ļoti maza [protams, ir nianses, kā attālums līdz grozam, tā augstums utt. Bet nu tā, globāli ņemot.]. Cilvēkam jābūt ļoti veiksmīgam, vai apveltītam ar izcilu telpas izjūtu, vai, sazin kādiem vēl brīnumiem jānotiek.

Waa, so evil! :D Maybe I'm immortal :)

:D Nav jau nemaz tik daudz to manevru iespēju ar "J" burtu. Jēkabs, Juris. Ješka. :D šaubos, vai kāds uz to uzķertos, bet vienā gadījumā izdevās pačakarēt krietnu laika sprīdi, izmantojot tikai un vienīgi šaubas par minējuma pareizību un argumentu, ka 'tas jau būtu pārāk elementāri, vai ne?' Tā, ka vārdi nav svarīgi. Visas ar to saistītās izvēles es atstāju Tavā ziņā un miers. Gribi/negribi. Problem solved.
Un tagad arī man vairs nav ne ko piebilst, ne papildināt, izņemot varbūt vienīgi to, ka visas šīs lietas un izpratne par to, kā pasaule patiesībā [varētu būt] iekārtota, nāk tikai ar laiku un pieredzi, proti - es zinu tikai to, ka es nezinu neko.

24.09. Tad sumina manu vārdu. Patiesībā, tikko papētot kalendāru, izsecināju, ka laikam tomēr izvēles variantu nav- tur rēgojās tikai viens female piedēvējams vārds. :D

"es zinu tikai to, ka es nezinu neko."
Un es zinu tieši tik pat daudz. :)

Pamanīju, ka pēdējais ieraksts ir man sanācis 23:23 :D ha ha.

ā, un btw - "Rodas visādas pārdomas par iespējamajiem iemesliem, kas Tevi varētu būt noveduši pie šāda bez-alko dzīvesveida."

feel free to share your thoughts. :)

Nekas tik nozīmīgs, lai to mestu šeit ārā. :D
Vnk prātā tiek izspēlētas dažādas dzīves situācijas, kas un kā varētu būt, kādas ķēdītes reakcijas notikušas etc.

Aj, kā es pazīstu to prāta bezgalīgo simulāciju režīmu..