Pfhah. Kā reizi grasījos teikt, ka pats nepiederu pie tās kategorijas, kas spēj bez piepūles vārīties par visu un neko. In fact tā suga parasti ļoti ātri izprovocē pret sevi vērstu, sākotnēji slēptu, bet beigās jau parasti atklāti aizskarošu retoriku sarkasma mērcē. Un dažs labs pat to mēdz neuztvert..
Anyway. Novirzos no tēmas. Jā, neverbālā komunikācija savā ziņā ir pārāka. Sākumā vismaz. Es gan teiktu, ka ne tikai kā aizsegs, bet arī tādēļ, ka reālajā pasaulē ir pārāk daudz faktoru, kas traucē koncentrēties uz to, ko gribi pateikt. Tā, ka saprotu gan. Labāk, nekā Tu domā. :] Bet ir apstākļi, kuros tos dabiskos aizsarglaukus tomēr var izslēgt. Nosacījumi ir strikti, bet var.

Par Līgo vakaru - tas tā interesanti. Tiešas saistības nav, toties ir saistība ar manu vārda dienu, par kuru gan cilvēki parasti atceras tikai nākamās dienas rītā, kad ir kārtīgi nosvinējuši ar Tavu dzimšanas dienu saistītos svētkus. That's all. :D Tāpēc jāapošņā gaiss. Kas zina, kādus brīnumus slēpj Tev pasē rakstītais vārds, bet viens ir skaidrs - jo ilgāk nodzīvots, jo vairāk rodas pārliecība, ka te viss tiek plānots. Ka ir kaut kāds... hmm... sauksim to par 'Augstāko saprātu'. Šis 'Kaut Kas' (Nez_Kas, LOL :D ) vienmēr paliek ēnās, nekad neļaujot sevi ieraudzīt, taču nenoliedzami kaut ko izkārtojot pēc plāna. Lai kā es pūlētos ielikt to kaut kādos matemātiski-statistiskos rāmjos, notiekošais ir 1:1000000. Attiecībā uz daudz ko. Uz naudas lietām. Uz iekārtām. Uz Haļavu. Uz cilvēkiem. Nu, kāda ir varbūtība atmuguriski metot basketbola bumbu grozā, trāpīt, teiksim, 5 reizes pēc kārtas?

Tiešām būsi no Ugunskura izkāpusi. Precīzs salīdzinājums. Kas Tevi nenogalina, tam varbūt nākamreiz paveiksies. >:}