Vai neizpratni (labākajā gadījumā), slēptu nosodījumu, tukšas vietas simulāciju, bezjēdzīgu intrigu vērpšanu.


u name it.

O jess, viss šis un vēl, un vēl... neizpratne nav nekas nosodāms, bet tā cilvēka daba bīties no tā, ko/kuru neizprot, gan mēdz radīt nebaudāmas situācijas un mudināt uz tālāku negāciju attīstību..

Es pieļauju, ka iedrošinātāji reti kad būs diskriminētāji. Cilvēku ir pārāk daudz un viņi ir pārāk dažādi. Visiem izpatikt nesanāks. Bez tam daudzos gadījumos mēģināt rast kopīgu valodu ar kritizētājiem piekāpjoties ir bezjēdzīgi tiekties pēc atzinības un novērtējuma. Tādēļ varbūt ir vērts koncentrēties uz paša apsvērumiem un lēmumiem, lai vismaz tu patiktu pati sev.
Un vēl: sekot citiem pa iepriekš nospraustu ceļu vienmēr būs vienkāršāk kā būt vienam un meklēt pašam savu ceļu. Un cilvēki vērsīsies pret atšķirīgajiem ne tikai neizprotamā dēļ, bet arī tādēļ, ka nepieļaus domu, ka var dzīvot savādāk. Vai pat labāk. Pieļaut domu, ka varbūt līdz šim piekopties principi un dzīvesveids varētu nebūt optimāli, nav patīkami.
Diez vai barā esošās aitas sevi identificē kā stulbas un nedomājošas būtnes.