pagājušā nedēļā, manā vārda dienā viņš mani otro reizi bildināja. piekritu. jāieraksta, lai atceros. iepazīšanās datumu vairs neatceros, tagad skrollēšu uz leju, kādā 2012 gada ierakstā vajadzētu būt.

upd.ā, nē. 2011. gada 26.februārī

parasti tikai čekus un receptes, tagad atradu lapiņu savā rokrakstā "smēķēšana tevi padara viegli sastopamu"

nu i to tielēšanos. šovakar gribēju palikt pie porno un alus, bet nē, glābsim izkaltušu fikusu un joga

man par viņu ir radies priekšstats, ka viņš ir rupjš un uzbāzīgs. domāju, kāpēc tā, bet viss, ko varu iedomāties, viņš vismaz reizi stundā ie'logojas skype un tā mazā sūda ikoniņa labajā stūrī rada sajūta, ka viņš visu laiku mani traucē. es ceru, ka es kaut ko esmu par viņu aizmirsusi, tas taču nevar būt tikai tas.

ārā bieza migla, es iekšā viss tāds plāns un sekls. kaunīgi + vīns runā

arvien retāk, bet tomēr aizdomājos vai tie muļķīgie nozagtie mirkļi vairs būs ar/par mani. žēl, ka fiziski kutinājieni vairs, šķiet, nestrādā. 90% tas mani neinteresē, pārējos 10% man šķiet, ka tomēr ir jābūt kaut kam vairāk. kaut kāds tāds "rāmi lēnām".

jā un skaidrs vienīgi, ka sagādāt prieku man vairs nekad nebūs tik vienkārši kā agrāk. tagad ir citi prieki.
piemēram, kā tu parādi ka tas viss ir manis pašas vaina. sašutums, dusmas un pārmetums un tad smiekli, prieks.

tā uztraucos, ka centos izturēties nevērīgi un aizvainoju cilvēku.
saņēmos un aizgāju atvainoties. tik neērti pēc tam sajutos, ka piedzēros.
šoreiz izskatās, ka mani tas vairāk uzjautrina nekā apbēdina.

un man tik ļoti gribējās ar kādu tikpat ikdienas sūdu nomāktu cilvēku aiziet iedzert. pasūdzēties par nebūtisko, uz atvadām samīļoties un nosūtīt ziņu nākamajā dienā, ka tas bija jauki. gribās kopā, gribās viegli, gribās tā, ka atkal liekas, ka cilvēki, tas tomēr ir labi.

noteikti biju mazliet par daudz iedzērusi pirmo reizi ceturksnī un atcerējos, ka man šrinka pozīcijas izpildītājs bija ieteicis rīkoties instinktīvi. nu neko, iebarikādējos, lai ar to virtuvē guļošo dzīvesbriedi mani sķir ne tikai divas durvis, bet arī krāsošanās galdiņš, gludināmais dēlis un krēsls. no rīta pārliecinājos, ka viņš mani saucot par nenormālu, vairs nedomā to kā komplimentu.

nu jā. liekas, ka visam tāda etiķa un terpentīna piegarša.