..tas būtu variants, ka zemapziņas trauma liek pretīguma slēdzīšus saistīt ar baudām, vadoties pēc tā ,ka sievietes uztver kkā savādāk, bet padomāju, un liekas, ka neinteresants variants, ka 21 vienkārši ir trusīša gadi, kad seksu redz visur, trīsreiz dienā iedomājas un bez maz vai lūdz dievu par paškontroli.tad nu sakabina kopā ar visu un vienmēr, pat, ja šķebinās.

žurkas un līķīši :D bet tu iedomājies kādu cilvēcīgu tēlu, tādu pārspīlētu sievietes arhetipu, kas tev pašam ļoti riebjas, vai kādu īpaši pretīgu īpašibu viņā un faktu, ka viņa lēni dejo tev klēpī.. tur ir kkas tāds, tāds..būtu taču kāds iemesls kāpēc prāts to uzmodelētu kā pirmo.itsevišķi manā gadījumā, kad patīk pretrunas

Nē, piedodiet, neizdodas.
Pirmkārt, astoņas stundas sēdoša darba lielā mērā apēd pasīvo iekāri. Pašlaik sievieti spēju iztēloties tikai tādā lomā, kas sagaida mājās, priecīguma izpausmē uzlecot kaklā, un kamēr es sev taisu ko ēdamu, lasa man priekšā fragmentus no kādas nebūt pēdējā laika aktuālās grāmatas vai vienkārši patīkami vārās fonā, stāstot dažādus dienas niekus...
(Nolādēts, tagad es tiešam uzbudinājos! Tagad Jūsu dēļ es došos kaut kur dzerstīties :P)
Otrkārt, nekad neesmu piedzīvojis šādu pretīguma un kopošanās akta savienojumu savā prātā, tā saucamajās - fantāzijās. Godīgi sakot man tas tiešām šķiet tāds sava veida mazohisms. Ja sekss, tad patīkami. Ja vemt, tad podā vai vismaz pāri palodzei.
Ai, labi. Jāiet galu galā pēc vīna!