un, ja turpināšu strādāt gan pamatdarbā, gan pie citiem projektiem nemainot savu attieksmi, tad nekas jauks, dabisks un laimīgs no manis nesanāks. šitā mani var tērēt- vairāk jānorobežojas un jāsakārto lietas apkārt, jo ar haosu žonglēt cenšoties mazāk lažot prasa pārāk daudz iekšējo resursu.
viss jau labi, jeb pareizāk, nav slikti, bet žēl mīļā- viņš pie manis akal meklēs enerģiju un mieriņu, bet tur nekā, vienā dienā tur tukšs. liekas, ka vīriešiem tas labāk sanāk, nepārtērēt sevi.