aizslēgt durvis un nelaist viņu iekšā. uznāca doma, ka tas tik būtu forši. man gribās viņam kaut ko nodarīt, lai nāk citreiz pie manis, bet tad nāk glaužams, kā apstākļu apbižots, takā cita es aizvainots, bet viņš ir tik stiprs, tik ļoti dabiski patstāvīgs, ka es viņam esmu vajadzīga tikai lietās, kam pati pašrocīgi piegriezt skābekli nevaru. bāh un viņam tāpat ir atslēga.