es piekrītu, ka vajadzētu būt, ka bērns ir mums, bet realitātē tā nekad nav, jo lielākā atbildība tik un tā ir uz mātes pleciem un katra māte to instinktīvi zina. droši vien uz vienas rokas pirkstiem ir saskaitāmi tādi vīrieši, kur attiecībām izjūkot, par bērnu atbildību nesīs viņš, nevis māte. un graujošais vairākums alimentus uzskatīs par apgrūtinājumu, nevis atbalstu savam bērnam. man šķiet, ka Latvijā ir kaut kāds izkropļots ģimenes modelis un attiecības starp vīrieti un sievieti, kā arī attiekmes pret bērnu no abām pusēm. tāpēc arī rodas situācija, kad māte ieciklējas, jo lai gan bioloģiski ir skaidrs, kāpēc saikne ar māti rodas ātrāk, tomēr man šķiet arī dīvaini - kā tēvam var būt apjukums par to, ka starp viņu un sievieti ir uzradies bērns un tagad jāspiežas satrp tiem diviem. tā tak ir ģimene, kur vien ir otram un otrādi.