aizbraucu uz liepāju ar summersaund biļetītēm, plānu 6dienai un svētdienas pēcpusdienai un tu-tū. guano apes dzirdēju divas dziesmas, palika man slikti no cilvēkiem un cieņā pret patiesām vēlmēm devos uz dzīvokli un atkal nogulēju čupu stundu. sestdien nemaz neizkāpu no gultas- aizmigu deviņos, pamodods trijos. dīvainas lietas, ka tik daudz kas izguļams, tik liela nepatika pret cilvēkiem kā masu.

ri ti ti ti tiu. jūtu, kā spiež pieņemt lēmumus vēl ātrāk un pirms viņiem ļaujot vēl mazāk apdomāties. tā, itkā pareizie lēmumi kā korķi tā tīri instinktīvi izšautos ārā pirmie un pārējais ir tikai lieka laika tērēšana- sak, nekas labs no tevis tāpat neiznāks, pat, ja tu domāsi. cīnos pretī diplomātiski atliekot jebkādus lēmumus. neko vēl nezinu, bet sāku kaut ko just, kā man varētu būt pareizāk. ceru, ka pārējie arī tā mocās, lai saprastu, ko grib.. kad kaut ko tādu sadzirdu citos, atviegloti uzelpoju un jūtos mazliet saprasta tajā apjukumā.