pilnīgi un galīgi nespējīga darbam. kaut mani neatlaistu un izstāde pati noorganizētos bez manis. šodien gāju lēnā gaitā pēc ielūgumiem, cauri parkam, uzvalciņā, ķemmētiem matiņiem, brillītēs, zolīdi. ieraudzīju muguru, dibenu un matus līdzīgus " īpašnieka" komplektācijai, neļāvos sekundei šaubu, pieskrēju klāt un no aizmugures uzlecu pičpaunā. lieki teikt, ka es redzēju to, ko gribēju redzēt. ne nu viņš, ne kas. pārbiedēju cilvēku līdz nāvei. smiedamies teica, ka licies, ka viņam uzbrūk.
bāc, bet jāstrādā kaut pa nakti. produktivitāte ir tuvu nullei. laikam jāiziet būs kaut kādas miniķermeniskās eksekūcijas. un jāatlaiž smadzenes brīvdienās vienkārši paņemot mazu plostu vai arī izdarot kaut ko no kā man dikti bail vai sāp.

upd. viens zvans un uzrodas izaicinājums. 7dien. jāsaņem drosme. es gribu pamēģināt. bail tikai bišķīt.

pizģec, es atvainojos, bet es tikko sāku ārstēt nespēju koncentrēties ar mm, laikam spirta šotu, vai gaišās kandžas, vienīgā kas tā nevar būt ir tumšā kandža ar cukuriņa karameli. fāaf. eju vārīt kafiju un novērot cik ļoti tas ir nepareizi un cik dažādos veidos tas man nelīdzēs.
upd. man sāk silt ausis. nebūs labi.