nebiju nekāds akls hedonists sava dienišķā burgera meklējumos. ārprātīgi skaista diena kurzemes jūrmalā. horizontāls pikniks, saule acīs, no cilvēkiem izslaucīta pludmale, kauna nemaz. šmauciens pēc butēm, kā noskaidrojās, tad igauņu, jo mums vieglāk no igaunijas atvest uz savu piejūras ciematiņu,acīmredzot, nekā pašiem uzkūpināt uz vietas. dīvaini kaut kā. man liekas, ka man gribās kaut ko taisīt, nē, ražot. ražots latvijā. piedod man manu jaunības naivumu un stulbo jūsmošanu, bet man patīk kā tas skan. tik ļoti,ļoti.

pasta tante pārintriģēja, jo pie manis nāk pastā aizķērusies vēstule, ko izsūtijis divas nedēļas atpakaļ pēc mūs tikšanās. laikam neesot varējis pārliecināt, ka tā joprojām ir vēstule, kaut tik liela, tāpēc neklasificējas kā paciņa. sen nav saņemtas ar roku rakstītas lietas. prieks. jau tagad gribās vilkt arā no rakstāmgalda tālākās atvilktnes tinti, spalvu un ķēpāties kaligrāfijā izvelkot perfektus teikumus pa burtam un teikuma galā uzsēdinot Italica slīpuma parakstu vecajā manierē.

meitene, kas vienmēr smejas visskaļāk. nē nu galvenais, ka tik viņai labi. tas, ka es neticu, tas nav svarīgi. tā vien gribējās uz viņas koķeto pretjautājumu izšaut kaut ko, kas pretendētu uz pirmo retorisko atbildi, ko būtu dzirdējusi savā mūžā, jo viņa tāpat par apstiprinājumu tam, ka klausās tikai nedabīgi smiesies un mētās galvu kā zirgs. fui, kā es, bet nu no kā tu mūc aiz tās pārspīlētās jautrības. skaista, prātīga un no visa vēl itkā, bet tā..eh

vakaru pavadīja gaudās par to, ka mīlestība nesanāk, uzticības nav, vīrieši cūkas, attiecības vienmēr ripo no kalna lejā un tā tālāk un tā joprojām un to visu tādā ļoti nospiedošā tonī " o gorje, o gorje mņe". pēc mana tosta par mīlestību "ja ar pirmo reizi nesanāk- ieteiktu jums pārgriezt vēnas" tikai sapratu, cik ļoti man tas patiesībā laikam riebjās. pārējie arī saprata, ka man kaut kas nepatīk. meh, tajā vietā nekāda sanšaina tēls nekad nav bijis, nav arī ko sabojāt.