katram mēģinājumam iekopēt laicīgajā realitātē teoloģiskos konceptus ir briesmīgas beigas. pirmkārt, tādēļ, ka šādas sabiedrības nenovēršami ir totalitāras. otrkārt, tāpēc, ka pilnība sasniedzama, tikai noliedzot nepilnības- svētie raksti saka, ka viss negatīvais jāatmet. Bet, tā kā reālajā dzīvē to īstenot nav iespējams, ir jāatrod cilvēki, kam uzvelt visu vainu: kapitālisti vai ebreji, vai politiķi, vai musulmaņi, vai vēl kāds cits. Tātad vajāšana un iznīcināšana ir nevis blakusparādības, bet gan katra paradīzes īstenošanas mēģinājuma pati būtība. Tāpēc līdzdalībnieki vienmēr ir lepni par šādiem ekscesiem, jo viņi nesuši upuri paradīzei. /kkāds johens/

parunā ar mani (klusi uz gultas saritinājies smilkst)
vpizdu šitādu ievainojamību
galīgi nekaunos par to
bet svešus cilvēkus, kas runā, kā ēst vajag
kāpēc mani runājamie dodas uz medību laukiem, vai uz ziemeļvalstīm..

kad nesen pēc pirts izstiepu roku aiz durvīm un skaļi protestēju, cerībā, ka atlicis kāds nenoslīcināts dvielis, kārlis teica, lai piesedzos ar kaķi. re kā tas izskatās. šiem knapi pietiek ar resniem kaķiem, lai piesegtos. vispār cilvēki, kam dikti patīk kaķi mani dara aizdomīgu.

bet awwww, viņi izskatās tik laimīgi un viņiem piestāv zaļais fōns, kas nav mazsvarīgi.