29 June 2010 @ 11:28 pm
 
agrāk domāju un koncentrējos uz to, ka laimes stāvoklis ir ciešanu neesamība un nosacīts daudzums brīvās gribas ikdienā, bet naaain. tas ir tikai nulles punkts. ciešanu neesamība nav nekas vairāk, kā vienkārši ciešanu neesamība- nekāda laime neiestājas.
tāpēc reliģijāāas iz ōll over mai hēd.
tikai gribu izbaudīt ceļu, man vienalga, kāds ir mērķis un iznākums.
kā amēlijā- iemērkt roku kafijas pupiņās, ķeksēt bildītes no fotobūdas un zašebis- sapilināta no sīkiem prieciņiem laimes krūze pārplūstoša.
žēl, ka par eksistenciāliem jautājumiem runājot pļurrr tikai sanāk.