pa ilgiem laikiem atvēru savu sentimentālo kasti, sasmējos par dūuda bildītēm
kur jaucam no kalna lejā ar plēvi, par visādām mīļvēstulēm, par biļetēm no izrādēm,
par kalendāriem un zīmējumiem uz rūtiņu lapām un atradu disku ar mīļāko to laiku filmu
stīvena šeinberga secretary .nenoturējos, noskatījos.jā, vēl joprojām traki patīk. kad es izaugšu?

izpikojos un ir mazliet brīvāk
riebās līdz kaulam, ka es tāds uzšķērsts apkārt staigāju
sajūta, kā viegli zemē nometamam un saplēšamam

man tagad vajag tādu ōdu cilvēkam un viņa baudām- 1939. gada zentas mauriņas "dzīves apliecinātāji"
pielūgt sauli un sauli cilvēkos

es esmu iemīlējusies grīnvejā. pillow book bija burvīga. aaaah un drowning by numbers..  tās sievietes, tādi arhetipi. dusmas pret savu vīrieti. tā kopējā doma un nāves vieglums, kas sabiezē uz filmas beigām.
esmu reizēm gulējusi viņam blakus un domājusi, cik ļoti esmu atbrīvojusies viņam blakus un, cik dabīgi, nekontrolēti un emocionāli uzvedos arī savās dusmās. tā reize, kad viņš bija mani apbēdinājis, apveltījis ar pašpārliecinātu dežūrsmaidiņu un standarta pieklājības frāzīti- es tik ļoti gribēju, lai viņš ar fiziskām sāpītēm atbild par to, ka tik kaitinoši muļķīgi paspēlējies. šeit tā sajūta bija tik stipra- kā tāda gadu laikā uzkrājusies linča tiesas attaisnotāja.
un angļu melnais humors.
un puisītis smats, kas spēlē dažādas parastas un dīvainas spēles un svin nāvi ar raķešu palaišanu debesīs.
un pēdējā spēles noteikumi:
The object of this game is to dare to fall with a noose around your neck from a place sufficiently high enough off the ground, such that the fall will hang you. The object of the game is to punish those who have caused great unhappiness by their selfish actions. This is the best game of all, because the winner is also the loser, and the judge's decision is always final.