kā tev pirmsziemassvētku rīta vakars? tā, ka biju ideāla ilustrācija:

"Cilvēki kuriem grūti iejusties vai pielāgoties rituāliem, dažkārt no tiem izvairās, aizstājot ar procedūrām. Tipisks piemērs ir cilvēki, kas viesībās labprāt palīdz saimniecei sagatavot un pasniegt cienastu"

..bez tā es vēl ik pa brīdim varēju omei tulkot, ko teikuši brazīļi angliski, minēt līdzīgos spāņu vārdus, tulkot brazīļiem dažus vectēva izteikumus krieviski, fotografēt kristenu kamēr viņš kasās(vēl nav pārgājis :D), fotogrāfēt suni, kas cenšās ēst zemi no visiem iespējamiem puķupodiem, dalīt dāvanas, draudīgi pieprasīt pantiņus apmaiņā pret to un apjautāties, vai kāds nevēlas vēl vīnu..

vakara smiekls noteikti bija kristens, kam gada notikums bija tiesību dabūšana un gada vilšanās, ka orvela dzīvnieku ferma neskatoties uz asiņaino cūciņu pie degošā krusta uz vāka neizrādījās slaktiņgrāmata- blondā galva viņš..par freakonomics gan bija priecīgs, nevis "atkal grāmata".vēl sasmējāmies pēc tam ar viņu, ka mēs esam radinieki, jo viņš burvīgi rada to iespaidu, ko toms sauc par "ņedaļokij čelovek".

gracias aurora_borealis!  ielikta vārdos mana mīļākā sajūta ir, kad  "tur mani, piesedzot galvu no iespējamajiem sasitumiem.".
visi puikas, kas man mīļi, tā darīja un nesen pat dīvaini sanāca, kad, potenciāli baismīgā momentā, gan manuprāt vairāk savu baiļu pārņemts, un protams tāpēc, ka daudz garāks, tā izdarīja puspazīstams puisis. 
klikšķis, uzreiz actiņas pieverās un automātiski sāku iekārtoties viņā ērtāk kā tāds susurs.
kad atjēdzāmies, smējāmies abi.