pa ilgiem laikiem atvēru savu sentimentālo kasti, sasmējos par dūuda bildītēm
kur jaucam no kalna lejā ar plēvi, par visādām mīļvēstulēm, par biļetēm no izrādēm,
par kalendāriem un zīmējumiem uz rūtiņu lapām un atradu disku ar mīļāko to laiku filmu
stīvena šeinberga secretary .nenoturējos, noskatījos.jā, vēl joprojām traki patīk. kad es izaugšu?