sagaidījām stadiju, kad visas idejas ir kopēju ovāciju pavadītus un izlēmām doties nevis nightraidā, bet knightraidā. tas izskatās tā, ka divi riteņbraucēji uzvelk bruņas, pilnās ķiveres un paņem slotas kātu, kam galā uzmaukta tenisa bumbiņa. pēc izvēles var sev pievienot vēl vienu pribambasu. lauris izvēlējās fufaiku, kas visiem likās ļoti prātīgs gājiens, kaut drosme nenomirt karstumā toč ir bruņinieciska. otrs puika paņēma oldskūlīgā alumīnija katla vāku, tipa vairogu.
tad divi dalībnieki (būtībā var arī vairāk, kopējam absurdam der, tikai mums nebija vairāk ķiveres un bruņu komplektu) visādi iznesoties sēžas uz veļikiem un ar stingru ātruma ierobežojumu (pirmais ātrum, vai, kā nu tur mazākais, kas ir) sāk nenormāli nesties viens otram pretī pa kukuržņainu pļavu, cenšoties noturēt taisnu trajektoriju vienam pie otra. par nokrišanu netiekot līdz pretiniekam sods ir +10 punkti. šajā brīdī līdzjutējiem parasti jāsāk risināt teksta uzdevums "ja velosipēdists A brauc ar ātrumu "x", bet velosipēdists B..."
kad pretinieks nonāk daudzmaz aizsniedzamā attālumā, pieslēdzas taktikas jautājums un kāds nebūt prāta elements šajā spēlē, sāk parādīties pirmās kļūdas, jo , piemēram, ar fufaiku viss bija kārtībā, kaut arī puika izsvīda litru un manevrētspēja bija tuvu nullei un viņš dabūja +20 sodapunktus, bet to, ka atšķirībā no zirga, uz veļika turēt rokā vāku aka vairogu +vēl veiksmīgi vienlaicīgi operēt ar slotaskātu un virzīties uz priekšu ir praktiski neiespējami varēja iedomāties jau garāžā, nevis tikai uzkāpjot uz riteņa.
katram spēlētājam laika gaitā izkopjas savs stils. plašāk pārstāvētie ir tā sauktie "bakstītāji" un "lēnie grūdēji". gadās arī pa kādam izlēcējam, kas vienkārši taisa šovu skatītājiem, bet kopējās simpātijas no saktītājiem tiek par jebkāda veida atdevi, ka tik atdevi.
uzvarētājs tiek noteikts pēc astoņu raundu izspēles vai atkarībā no alus daudzuma spēlētāju organismā, kas agrāk vai vēlāk liek vilkt visu nost, jo "veči, man vajag!ļoti, ļoti vajag!". līdzjutēji sadala sākumā izliktās stafkas un pārrunā saspringtākos cīņas momentus.
aaa un viens no svarīgākajiem spēles izdošanās nosacījumiem ir cilvēks, ar nepiepildītu bērnības sapni par sporta komentētāja un stand up komēdijas žanra profesiju krustojumu kā dzīves piepildījumi. cieņa anatolijam kreipānam un kļaviņam par iedvesmu.
prese krampjos-neatceros, kad būtu vēl tā smējusies
tad divi dalībnieki (būtībā var arī vairāk, kopējam absurdam der, tikai mums nebija vairāk ķiveres un bruņu komplektu) visādi iznesoties sēžas uz veļikiem un ar stingru ātruma ierobežojumu (pirmais ātrum, vai, kā nu tur mazākais, kas ir) sāk nenormāli nesties viens otram pretī pa kukuržņainu pļavu, cenšoties noturēt taisnu trajektoriju vienam pie otra. par nokrišanu netiekot līdz pretiniekam sods ir +10 punkti. šajā brīdī līdzjutējiem parasti jāsāk risināt teksta uzdevums "ja velosipēdists A brauc ar ātrumu "x", bet velosipēdists B..."
kad pretinieks nonāk daudzmaz aizsniedzamā attālumā, pieslēdzas taktikas jautājums un kāds nebūt prāta elements šajā spēlē, sāk parādīties pirmās kļūdas, jo , piemēram, ar fufaiku viss bija kārtībā, kaut arī puika izsvīda litru un manevrētspēja bija tuvu nullei un viņš dabūja +20 sodapunktus, bet to, ka atšķirībā no zirga, uz veļika turēt rokā vāku aka vairogu +vēl veiksmīgi vienlaicīgi operēt ar slotaskātu un virzīties uz priekšu ir praktiski neiespējami varēja iedomāties jau garāžā, nevis tikai uzkāpjot uz riteņa.
katram spēlētājam laika gaitā izkopjas savs stils. plašāk pārstāvētie ir tā sauktie "bakstītāji" un "lēnie grūdēji". gadās arī pa kādam izlēcējam, kas vienkārši taisa šovu skatītājiem, bet kopējās simpātijas no saktītājiem tiek par jebkāda veida atdevi, ka tik atdevi.
uzvarētājs tiek noteikts pēc astoņu raundu izspēles vai atkarībā no alus daudzuma spēlētāju organismā, kas agrāk vai vēlāk liek vilkt visu nost, jo "veči, man vajag!ļoti, ļoti vajag!". līdzjutēji sadala sākumā izliktās stafkas un pārrunā saspringtākos cīņas momentus.
aaa un viens no svarīgākajiem spēles izdošanās nosacījumiem ir cilvēks, ar nepiepildītu bērnības sapni par sporta komentētāja un stand up komēdijas žanra profesiju krustojumu kā dzīves piepildījumi. cieņa anatolijam kreipānam un kļaviņam par iedvesmu.
prese krampjos-neatceros, kad būtu vēl tā smējusies
2 | ...
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}