to kaimiņu tanti nesatiku, toties izrādījās, ka tā, kura mani jau sākusi noskatīt sev, vīramātei pazīstama. abas vienā rajonā dzīvo kopš māju uzcelšanas, abas vienā specifiskā profesijā, profesionālajā biedrībā un laikam pat ilgstoši vienā darba vietā. kopš esmu te iepriecējusies, esmu ieraudzījusi arī Rīgā ciema un mazpilsētu efektu, to gan nevar redzēt pavirši sveicinot (vai nesveicinot) kaimiņus īres dzīvoklim, tur var iepriecēties (kā es), iebēndārzoties (kā mana draudzene) vai ieciemoties, ja sveicini kaimiņus, esi draudzīgs un tad rajons tevi pieņem un iesūc sevī (kā cita mana draudzene). un tās saites bieži vien ir vairākās paaudzēs. es savu bērnu bijušajai dakterei palīdzu mazmeitai ar vienu mācību priekšmetu. aiz matiem velku ārā no nesekmības. viņa reiz citā rajonā pirms šī uzcelšanas dzīvojusi kaimiņos vīramātei (tātad vīrs ar tā bērna mammu pazīstams). ar mūsu ģimenes ārstes meitu un bērniem vīrs regulāri satiekas bērnu laukumos ārā ejot, jo arī ar viņiem viņi dzīvoja vienā kāpņutelpā. mēs dzīvojam vienā mājā ar kādiem diviem bērna-skolnieka klasesbiedriem un tajā pašā kāpņu telpā, kur māsu grupiņas biedrs, kas kā sagadījies, kā ne - dzimis vienā dienā ar skuķiem, tajā pašā dzemdību iestādē
es eju un sveicinoes ar visiem, kas dod labdienu, jo slikti atceros sejas un vairs neatceros, kurš vecās mājas sētniece, kas vīramātes iepriekšējās dzīvesvietas kaimiņiene-pastniece un kas - manas ģimenes ārstes māsiņa, kas arī dzīvo šajā rajonā (un dažus stāvus augstāk nekā reiz dzīvoja mana ģimenes ārste, kas iespējams tagad dzīvo apmēram kaimiņos sc jūzerim pavisam)

apskatījos kā tur ar tām svētku paciņām un palika priecīgi - tik daudzi pansionāti jau ar nullītēm! tas nozīmē, ka cilvēki piedalās un lai gan ir ļoti bēdīgs un pat depresīvs tas skaitlis, jo katrs cipariņš nozīmē kādu cilvēku, ir labi, ka ir tāds projekts un cilvēki iesaistās lai gan tiem centriem ar trīsciparu skaitli, nu nezinu, liekas nereāli, ka visiem būs
https://projekti.engelapasts.lv/projekts/ziemassvetku-vecisa-darbnica-2021


jo tas vecuma gals ir tik depresīvs, ka dzīve, ziniet, jābauda tagad. jo ja tu esi puslīdz savā prātā un savā dzīvojamā platībā un pie tevis kāds nāk uz mājām divreiz dienā (valsts vai pašvaldības pakalpojums, kas nozīmē, ka tu arī ēd tikai divas reizes, ja nevari pats), tad veļu tev mazgā divreiz mēnesī. kāds tur brīnums ka pirms manis tantuks bija zem kakainām segām, tās taču vispār ar rokām neizmazgāsi, vismaz to es esmu labi izdarījusi, jo saorganizēju veļasmašīnu un ka ik pa laikam tāpat vedīs uz veļasmāju, jo pa lielam nevar ar to mazo tikt galā. to, kādi ir citi norādījumi, es vispār baidos iedomāties.
smieklīgais - tantuka kaimiņiene mani kritisku aci nopētīja un caur ievilktu dūmu un virtuves logu paziņoja, ka vajagot iepazīties, viņai arī kkad vajadzēšot palīdzību, paliekot akla un sākot daudz ko nevarēt. es samulsu un pieklājīgi atkratījos, ka tas man nav bizniss, es neesmu nekur to mācījusies un vispār tikai baltās ķēves devītajā paaudzē un dzīvoju tepat netālu