to kaimiņu tanti nesatiku, toties izrādījās, ka tā, kura mani jau sākusi noskatīt sev, vīramātei pazīstama. abas vienā rajonā dzīvo kopš māju uzcelšanas, abas vienā specifiskā profesijā, profesionālajā biedrībā un laikam pat ilgstoši vienā darba vietā. kopš esmu te iepriecējusies, esmu ieraudzījusi arī Rīgā ciema un mazpilsētu efektu, to gan nevar redzēt pavirši sveicinot (vai nesveicinot) kaimiņus īres dzīvoklim, tur var iepriecēties (kā es), iebēndārzoties (kā mana draudzene) vai ieciemoties, ja sveicini kaimiņus, esi draudzīgs un tad rajons tevi pieņem un iesūc sevī (kā cita mana draudzene). un tās saites bieži vien ir vairākās paaudzēs. es savu bērnu bijušajai dakterei palīdzu mazmeitai ar vienu mācību priekšmetu. aiz matiem velku ārā no nesekmības. viņa reiz citā rajonā pirms šī uzcelšanas dzīvojusi kaimiņos vīramātei (tātad vīrs ar tā bērna mammu pazīstams). ar mūsu ģimenes ārstes meitu un bērniem vīrs regulāri satiekas bērnu laukumos ārā ejot, jo arī ar viņiem viņi dzīvoja vienā kāpņutelpā. mēs dzīvojam vienā mājā ar kādiem diviem bērna-skolnieka klasesbiedriem un tajā pašā kāpņu telpā, kur māsu grupiņas biedrs, kas kā sagadījies, kā ne - dzimis vienā dienā ar skuķiem, tajā pašā dzemdību iestādē
es eju un sveicinoes ar visiem, kas dod labdienu, jo slikti atceros sejas un vairs neatceros, kurš vecās mājas sētniece, kas vīramātes iepriekšējās dzīvesvietas kaimiņiene-pastniece un kas - manas ģimenes ārstes māsiņa, kas arī dzīvo šajā rajonā (un dažus stāvus augstāk nekā reiz dzīvoja mana ģimenes ārste, kas iespējams tagad dzīvo apmēram kaimiņos sc jūzerim pavisam)