jūtu, ka man salūzīs sirds. tāds mazs, melns pūkains kamoliņš mani ir savaldzinājis. jau tagad skumji, ka iedomājos ka jādod prom vien būs. bet tā gribas paturēt, lai kas tāds piederētu tikai man, gaidītu no akadēmijas mājās pārnākot, reizēm šo to sablēņotu. ehh
lūzt jau no domas vien par atdošanu. kāpēc gan man nevarēu būt plašs dzīvoklis kur palikt man un manam kaķabērnam
ehh
|
Posted by: Spīdala (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} spiidala) Posted at: 10. Septembris 2006, 21:45
|
|
iemāci tik kastītē čurāt ;)
|
Posted by: porcelāna lellīte (
neraate) Posted at: 11. Septembris 2006, 00:07
|
|
etas ome tā kā pieteikusies,bet nez vēl kā būs. jā melns, tipa, tādas garākas tievas spalvas ir melnes un spīdīgas, īsākās, tādas kā dūnas pa vidu starp pelēku un brūnu un melnu, dažas pavisam garas ir baltas, retas gan - divas uzacīs, pāris uz zoda. tās kas uz ķepām atgādina tādas spalvainas vīrieša rokas un arī ir baltas :) skaists. un kastītē laiku pa laikam kašņājas, čurājot pieķēruse gan vēl pagaidām neesmu
tobiš, es gribu.